Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaitēt.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (99):
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- noēst Aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt.
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- noviedēt Ar ļaunu skatienu kaitēt.
- nodot Ar savu darbību, rīcību ļoti kaitēt (piemēram, savai organizācijai, sociālajai grupai).
- atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
- galvanokaustika Audu piededzināšana ar metāla uzgaļiem, kas nokaitēti ar galvanisko strāvu.
- ķekāties Aušoties, jokoties, ķircināties, plosīties, kaitēties, rotaļāties.
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
- griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost kaulā būt par grūtu, radīt nepatīkamu sajūtu, kaitēt.
- piļīt Censties kaitēt (kādam).
- ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības; cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
- vainu darīt darīt (kādam) ko ļaunu; kaitēt.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, sagādāt nepatikšanas, apzināti kaitēt.
- rakt kapu (kādam, kaut kam) darīt ļaunu, apzināti kaitēt.
- apbižot Darīt pāri; kaitēt.
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- škādēt kaitēt 1(1).
- ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu.
- zāģēt zaru, uz kura pats sēž kaitēt pašam sev.
- degot Kvēlot, kaitēt.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte.
- Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte.
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- Naktes māte latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises.
- mieslot Līksmot, līksmoties, spēlēt, spēlēties, kaitēties.
- cūkot Ļauni izjokot (kādu), tīši, ļaunprātīgi kaitēt.
- šikane Ļaunprātīga tiesību izlietošana nolūkā kaitēt kādai personai.
- dzīt naglu kāda zārkā ļoti kaitēt kādam, tuvināt kādu nāvei.
- aizžņaugt kaklu ļoti kaitēt, traucēt normāli pastāvēt.
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- nelauzt kaulus nekaitēt, nedarīt ļaunu (kādam).
- ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt.
- iepūst Nespēt kaitēt.
- apbarot Noburt, kaitēt ar apburtu ēdienu.
- nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem.
- gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
- nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt.
- sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
- nokaisēt Nokaitēt.
- nokaitināt Nokaitēt.
- nosvailot Nokaitēt.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
- padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt.
- iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi.
- termokauterizācija Piededzināšana ar nokaitētu dzelzi vai elektrisko termokauteru.
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- aizlikt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- likt kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- aizšaut kāju priekšā radīt šķēršļus, kavēt, apzināti kaitēt, traucēt sasniegt vēlamo.
- nešļava Raganas vai burvja atstāta noburta lieta ar nolūku noskaust otram labumu, kaitēt.
- iet pār līķiem (retāk līķi) realizēt savus savtīgos nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
- nokaitēties Refl. --> nokaitēt; tikt nokaitētam.
- pakaitēties Refl. --> pakaitēt (2), tikt pakaitētam.
- riebaļa Riebējs, kaitētājs.
- zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
- kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt.
- iekaitēties Sākt kaitēt 2.
- taupīt Saudzēt (piemēram, cilvēku, tā ķermeņa daļu, veselību), lai nekaitētu (tai).
- mitridāts Senējs ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā labs pretnāveklis (no karaļa Mitridāta, kas baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma nāvekļus un tā gribēja panākt, ka tie viņam neko nekaitētu).
- nebīstamība Sistēmas īpašība nekad nekaitēt tās lietotājam vai apkārtējai videi.
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- saperināt Slepus, parasti neatlaidīgi, izveidot (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- svītrainais sprakšķis sprakšķu suga ("Agriotes lineatus"), kas var kaitēt kokaudzētavās.
- vemt uguni strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu.
- sferoidāls stāvoklis šķidruma stāvoklis uz nokaitētas virsmas, kad starp pilieniem, kas iegūst sferoīda formu, un virsmu izvaidojas tvaika slānis, kas neļauj pilieniem strauji sakarst un izgarot.
- bāzeklis Tādi buršanai lietoti priekšmeti (pesteļi), ko skauģis kur ieliek, iebāž, lai kādam kaitētu.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- iekodība Tieksme kādam kaitēt.
- uzmest garu uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- piktulis Velna vai kaitētāja gara pavārds.
- ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
- Melnais Viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- sarkanais Viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem.
kaitēt citās vārdnīcās: