spītība
spītība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spītība | spītības |
| Ģen. | spītības | spītību |
| Dat. | spītībai | spītībām |
| Akuz. | spītību | spītības |
| Lok. | spītībā | spītībās |
1.Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
Tulkojumistubbornness, bullheadedness, obstinacy.
2.Vispārināta īpašība → spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, pie vainas būs tava spītība un tieksme kritizēt partneri.
- Spītības fāzē nevajadzētu bērnu nepārtraukti provocēt ar dažādiem aizliegumiem un pavēlēm.
- Vientuļā māte, pateicoties savai spītībai, kļuva par jurista palīdzi.
- Nedaru neko spītības dēļ vai tāpēc, lai atšķirtos no citiem.
- Viņas spēks slēpjas spītībā un mērķtiecībā, saista friziermāksla un dzeja.