spītēties
spītēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spītējos | spītējamies | spītējos | spītējāmies | spītēšos | spītēsimies |
| 2. pers. | spītējies | spītējaties | spītējies | spītējāties | spītēsies | spītēsieties, spītēsities |
| 3. pers. | spītējas | spītējās | spītēsies | |||
Pavēles izteiksme: spītējies (vsk. 2. pers.), spītējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spītējoties (tag.), spītēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spītētos
Vajadzības izteiksme: jāspītējas
1.Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
1.1.Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja konkurenti piedāvā izdevīgu un dāsnu izlīgumu, nespītējies, pieņem to.
- Pašvaldība spītējas pretī, ka par savu naudu nekops sev nepiederošu īpašumu.
- Viņš teica — nu ko tu spītējies kā tāds auns.
- Nevajadzētu spītēties un censties tagad atdarīt ar to pašu.
- — Bet tagad dod vārdu man, — Eidis spītējas nepiekrist.