spītēt
spītēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spītēju | spītējam | spītēju | spītējām | spītēšu | spītēsim |
| 2. pers. | spītē | spītējat | spītēji | spītējāt | spītēsi | spītēsiet, spītēsit |
| 3. pers. | spītē | spītēja | spītēs | |||
Pavēles izteiksme: spītē (vsk. 2. pers.), spītējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spītējot (tag.), spītēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spītētu
Vajadzības izteiksme: jāspītē
spītīt apvidvārds
1.Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
2.Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
2.1.pārnestā nozīmē Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz to, spītējot pat lietum, Pauls kliboja uz kruķiem.
- Spītējot laika apstākļiem, turpinām gatavoties 15. jūlijā gaidāmajam Liepājas Pusmaratonam.
- Spītējot sliktajiem laikapstākļiem, viss noritēja labi,” atzīst Raivis.
- Viņi bija plaukstas lielumā, viņu centieni spītēt liktenim šķita smieklīgi.
- Tomēr eksportētāji turpina veiksmīgi spītēt eiro zonas problēmām un finanšu tirgus svārstībām.