Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
žņaudzējs
žņaudzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.žņaudzējsžņaudzēji
Ģen.žņaudzējažņaudzēju
Dat.žņaudzējamžņaudzējiem
Akuz.žņaudzējužņaudzējus
Lok.žņaudzējāžņaudzējos
žņaudzēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.žņaudzējažņaudzējas
Ģen.žņaudzējasžņaudzēju
Dat.žņaudzējaižņaudzējām
Akuz.žņaudzējužņaudzējas
Lok.žņaudzējāžņaudzējās
1.Darītājs → žņaugt.
2.sarunvaloda Trula, žņaudzoša sāpe.
3.žargonisms Skopulis.
4.joma: mitoloģija Latviešu mitoloģijā – lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
Avoti: LLVV, LDG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Rodas iespaids, ka pilsētas ielas ir pilnas žņaudzējiem, bet policija — bezspēcīga.
  • Bet tobrīd Evu pārsteidza vēl nepazīstams žņaudzējs krūtīs.
  • ◆ “ Londonā siro laupītāji žņaudzēji!”
  • Atkal klāt žņaudzējs un spiedējs.
  • Lietuvēns atkāpies, žņaudzējs izgaisis.