kaitēties2
kaitēties [kaĩtēties] atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaitējos | kaitējamies | kaitējos | kaitējāmies | kaitēšos | kaitēsimies |
| 2. pers. | kaitējies | kaitējaties | kaitējies | kaitējāties | kaitēsies | kaitēsieties, kaitēsities |
| 3. pers. | kaitējas | kaitējās | kaitēsies | |||
Pavēles izteiksme: kaitējies (vsk. 2. pers.), kaitējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaitējoties (tag.), kaitēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaitētos
Vajadzības izteiksme: jākaitējas
1.Ķircināties.
2.Rotaļāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko gan var divi armijnieki pret pūli, kam ceļš kaitējas papēžos?
- Viņas slēpjas lapās un damakšņās, kaitējas, nedodamās rokās un bēgdamas no nazīša.
- Saule var kaitēties ar nāvi, vakaros viņa slīcinās, no rīta dzīvo tālāk.
- Zane pārvelk pirkstgaliem un kaitējas ar vasaras gardumu.
- Kailie, kalsnie augumi apkārti krellēm, vizuļiem, kaitējas ar plīvuriem un garām spalvu šallēm.