pakaitēties2
pakaitēties [pakaitēties] atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakaitējos | pakaitējamies | pakaitējos | pakaitējāmies | pakaitēšos | pakaitēsimies |
| 2. pers. | pakaitējies | pakaitējaties | pakaitējies | pakaitējāties | pakaitēsies | pakaitēsieties, pakaitēsities |
| 3. pers. | pakaitējas | pakaitējās | pakaitēsies | |||
Pavēles izteiksme: pakaitējies (vsk. 2. pers.), pakaitējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakaitējoties (tag.), pakaitēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakaitētos
Vajadzības izteiksme: jāpakaitējas
Refl. → pakaitēt2, tikt pakaitētam.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmajā sadaļā mazliet pakaitēšos, bet uz beigām kļūšu mazliet konstruktīvāks, piedāvājot plānu tam, kā dzīvot tālāk.
- Protams, ka tas neatstāja vienaldzīgu ne mani, ne manu draugu loku, un ātri vien pieņēmām lēmumu apciemot Peipusu un pakaitēties ar tā dižasariem.
- Reiz pirms daudziem gadiem, kad viņš vēl mēdza ik vakarus rikšot pa liedagu, viņam ceļu aizšķērsoja divas pusplikas un krietni iereibušas meičas, kurām gribējās pakaitēties ar sportistu.