perināt
perināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | perinu | perinām | perināju | perinājām | perināšu | perināsim |
| 2. pers. | perini | perināt | perināji | perinājāt | perināsi | perināsiet, perināsit |
| 3. pers. | perina | perināja | perinās | |||
Pavēles izteiksme: perini (vsk. 2. pers.), periniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: perinot (tag.), perināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: perinātu
Vajadzības izteiksme: jāperina
1.Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
2.Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
2.1.Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tava dieviete purvmalā mērcējas vai, pūcē pārvērtusies, kaukus perina.
- Bet viņi tagad, protams, baidās un kaut ko perina...
- Lai viņš zina, ko tā zēni perina viņam aiz muguras!
- — Deņisovs pret mani kaut ko perina, — saka Andrievs.
- Kamēr viņš mierīgi gulēja, man bija laiks perināt sižetus.