noēvelēt
noēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noēvelēju | noēvelējam | noēvelēju | noēvelējām | noēvelēšu | noēvelēsim |
| 2. pers. | noēvelē | noēvelējat | noēvelēji | noēvelējāt | noēvelēsi | noēvelēsiet, noēvelēsit |
| 3. pers. | noēvelē | noēvelēja | noēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: noēvelē (vsk. 2. pers.), noēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noēvelējot (tag.), noēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noēvelētu
Vajadzības izteiksme: jānoēvelē
1.Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
2.Ēvelējot atdalīt nost.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir liepas dēlis, tagad tas ir noēvelēts.
- Smalkākai apstrādei virsmu noēvelē ar elektrisko rokas ēveli ( 2.32.att.).
- Kaut vai no vecām durvīm uztaisīt drēbju pakarināmo vai noēvelēt vecās sijas.
- Sanāca tā, ka viens čemodāna stūris bija vienkārši noēvelēts.
- Soliņa dēlis patiesi noēvelēts tik pavirši, ka skabarga var gadīties.