Manstera
Manstera īpašvārds, vietvārds
Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība – 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. – spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi.
Avoti: PZT
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sanāca visi, kas kust, — gan kareivji kaujas ratos, gan ķēniņi un virsaiši zirgos no četriem Īrijas novadiem — Lensteras, Mansteras, Konahtas un Olsteras.
- 19. gadsimtā sala tika dēvēta par Vidussalu " ( Middle Island)" ( par Dienvidsalu sauca Stjuarta salu) vai Jaunmansteru " ( New Munster)" pēc Mansteras provinces Īrijā.
- Starp atnācējiem bija Āne Nī Ōvela no Āneskalna un Īvela no Kraglī, Ziemeļu un Dienvidu Mansteras ķēniņienes, un arī Ūna, Ormondas ķēniņiene; tās kopā ar savām karadraudzēm dziedāja kalna galā, sveicot dievu.
- Šī savrupmāja Hodžengrīnā ( " Hoggen Green", vēlāk nosaukta par Koledžgrīnu) piederēja Mansteras prezidentam un Īrijas pirmajam mantzinim Seram Džordžam Karjū ( " George Carew") un tā tika būvēta vietā, kur pirms tam atradās sieviešu klosteris, kurš tika likvidēts pēc karaļa Henrija VIII pavēles.
- Manstera ( , ; ) ir viena no četrām Īrijas provincēm.