ābolmīlis
ābolmīlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ābolmīlis | ābolmīļi |
Ģen. | ābolmīļa | ābolmīļu |
Dat. | ābolmīlim | ābolmīļiem |
Akuz. | ābolmīli | ābolmīļus |
Lok. | ābolmīlī | ābolmīļos |
Tāds, kas mīl ēst ābolus.