izlaizīt
izlaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlaizu | izlaizām | izlaizīju | izlaizījām | izlaizīšu | izlaizīsim |
| 2. pers. | izlaizi | izlaizāt | izlaizīji | izlaizījāt | izlaizīsi | izlaizīsiet, izlaizīsit |
| 3. pers. | izlaiza | izlaizīja | izlaizīs | |||
Pavēles izteiksme: izlaizi (vsk. 2. pers.), izlaiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlaizot (tag.), izlaizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlaizītu
Vajadzības izteiksme: jāizlaiza
1.Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku).
1.1.Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un Krikmanis, sviedrus slaucīdams, izlaizīja pannu tīrāk par tīru...
- Sūrst un smeldz izlaizītā, izkostā, izdīrātā, piespļaudītā miesa.
- Kā ar mēli izlaizīja,» jokojot secināja porciju dalītājas.
- Ja sagraizīšu ķepas, nekādi eņģeļi man nevarēs izlaizīt brūces.
- Viņš taču dzers mīzaliņus, viņš taču mums izlaizīs priekšu un pakaļu.