Jomsborga
Jomsborga īpašvārds, vietvārds
Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan".
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādas pilsētvalstis pastāvēja Senajā Divupē, Senajā Grieķijā, olmeku, tolteku, maiju pilsētvalstis Vidusamerikā, viduslaiku Centrālāzijas oāzēs, Ziemeļeiropā ( Jomsborga), Renesanses laika Itālijā ( Dženova, Venēcija u.c.) un Krievijā ( Novgorodas republika).
- Iespējams, Volina ir viena no senākajam pilsētām reģionā, jo tiek saistīta ar vikingu pilsētas Jomsborgas un Vinetas atrašanās vietu.
- Jomsborga bija vikingu brīvpilsēta Oderas grīvā, Baltijas jūras dienvidrietumu krastā 10. — 11. gadsimtā, kurā patvērumu rada vikingi no visas Baltijas jūras baseina ( gan skandināvi, gan slāvi, gan balti un somugri).
- Pēc Jomsborgas vikingu iznīcināšanas, pēdējās brīvo vikingu karadraudzes Skandināvijā kā destabilizējošu, tātad traucējošu elementu vai nu “ asimilēja” spēkā pieņēmušos konungu un pirmo karaļu karadraudzes, vai tās tika iznīcinātas, vai tie emigrēja aiz jūrām, stājoties franku, sakšu karaļu, Bizantijas imperatora dienestā ( vairs neatgriežoties dzimtenē).
- Katrai frakcijai būs vairākas individuālās vienības , tādas kā vikingu berserkeri , sakšu huskarli , ķeltu karavīri , īru bultmetēji met bultas ar rokām , kas īstenībā ir nelieli šķēpi , tādi jomsvikingi , kas , kā sāgas vēsta , itkā nākot no skarbas pilsētas Jomsborgas , kurā dzīvojot tikai vīrieši , un vēl citi