satriekt
Lietojuma biežums :
satriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.1.Triecot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
1.2.sarunvaloda Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
2.Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
3.Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
3.1.Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
4.Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut2.
5.Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā); sagraut3.
6.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri