iznašķēt
iznašķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iznašķēju | iznašķējam | iznašķēju | iznašķējām | iznašķēšu | iznašķēsim |
| 2. pers. | iznašķē | iznašķējat | iznašķēji | iznašķējāt | iznašķēsi | iznašķēsiet, iznašķēsit |
| 3. pers. | iznašķē | iznašķēja | iznašķēs | |||
Pavēles izteiksme: iznašķē (vsk. 2. pers.), iznašķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iznašķējot (tag.), iznašķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iznašķētu
Vajadzības izteiksme: jāiznašķē
At baudu, tīksminoties izēst.
Avoti: LLVV