akmens
akmens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akmens | akmeņi |
| Ģen. | akmens | akmeņu |
| Dat. | akmenim | akmeņiem |
| Akuz. | akmeni | akmeņus |
| Lok. | akmenī | akmeņos |
1.Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
PiemēriBille nokāpa no akmens.
- Bille nokāpa no akmens.
- Ratu riteņi sāk tricināties uz bruģa akmeņiem.
- Viņi bija ieslodzīti šaurā akmens telpā.
- Te zeme akmeņaina, te ir lieli akmeņi.
Stabili vārdu savienojumiAgrais akmens laikmets. Akmens bute.
- Agrais akmens laikmets vārdkoptermins — pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu
- Akmens bute taksons; joma: zooloģija — jūras zivs - āte, akmeņplekste
- Akmens cauna taksons; joma: zooloģija — akmeņu cauna
- Akmens laikmets vārdkoptermins — senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- Akmens plātne vārdkoptermins; joma: būvniecība — dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- Akmens vate vārdkoptermins — viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
- Akmeņa laikmets novecojis, kolokācija — akmens laikmets
- Akmeņu ziedošana — agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- Ciets kā akmens frazēma — 1. Ļoti ciets2. pārnestā nozīmē Nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs3. Ļoti smags (tiešā un pārnestā nozīmē); smagi, strauji
- Krīt kā akmens — saka, ja strauji, smagi krīt
- Noiet dibenā kā akmens frazēma — strauji nogrimst
- Nomētāt ar akmeņiem (kādu) frazeoloģisms — 1. Fiziski iznīcināt2. Publiski apvainot, nomelnot
- Rūnu akmens vārdkoptermins — akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
- Senais akmens laikmets vārdkoptermins — agrais akmens laikmets
- Smags kā svins; smags kā maiss; smags kā akmens sarunvaloda — ļoti smags
Tulkojumirock, stone, boulder.
(LV plašāka nozīme) rock, stone
a lump or mass of hard consolidated mineral matter; "he threw a rock at me"
(LV plašāka nozīme) rock, stone
material consisting of the aggregate of minerals like those making up the Earth's crust; "that mountain is solid rock"; "stone is abundant in New England and there are many quarries"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.pārnestā nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
2.Dārgakmens, arī tā imitācija.
PiemēriEs iztēlojos sevi par valdnieci kādā greznā pilī, visi mani tērpi laistījās zeltā, rotas — dārgos akmeņos.
- Es iztēlojos sevi par valdnieci kādā greznā pilī, visi mani tērpi laistījās zeltā, rotas — dārgos akmeņos.
- Akmeņi: mēnessakmens, ametists, pērles, granāti, onikss, tumšais dzintars.
- Viņa savu pirmo akmeni, kas bija dāvana no kāda tuva cilvēka, ieguva pirms sešiem gadiem.
3.parasti formā: daudzskaitlis Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
PiemēriDažkārt akmeņi neizraisa nekādus apgrūtinošus simptomus.
- Dažkārt akmeņi neizraisa nekādus apgrūtinošus simptomus.
- Akmens ir ciets, blīvs veidojums, kas var veidoties žultspūslī, urīnpūslī un nierēs.
- Apvienojoties šādiem kristāliem, veidojas akmeņi, kas sastāv no holesterīna un žults sāļiem.
Stabili vārdu savienojumiZobu akmens.
- Zobu akmens vārdkoptermins; joma: medicīna — zobakmens
Tulkojumicalculus, concretion, tartar.
3.1.Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
Stabili vārdu savienojumiKatla akmens.
- Katla akmens — minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni
4.vēsturisks Vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu).
Stabili vārdu savienojumi(Tur jau) pat akmenim jābrēc. (Tur jau) pat akmeņiem jābrēc. Akmens, ne cilvēks.
- (Tur jau) pat akmenim jābrēc idioma — saka par lielu netaisnību, pārestībām
- (Tur jau) pat akmeņiem jābrēc idioma — saka par lielu netaisnību, pārestībām
- Akmens, ne cilvēks frazēma — saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
- Dzīvot uz akmeņiem frazeoloģisms — dzīvot pilsētā
- Guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds — saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi
- Klupšanas akmens; piedauzīšanās akmens idioma — traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis
- Lai aug uz akmeņiem; lai aug uz akmens sarunvaloda, idioma — vēlējums, lai kā būtu daudz
- Mest pirmo akmeni frazēma — būt pirmajam, kas nosoda, apvaino
- Neatstāt (ne) akmeni uz akmens idioma — pilnīgi nopostīt, iznīcināt
- Nospiež kā akmens uz sirds; nospiež kā slogs uz sirds frazēma — saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem
- Nospiež sirdi kā slogs; nospiež sirdi kā akmens; spiež sirdi kā akmens; spiež sirdi kā slogs; spiež prātu kā slogs; spiež prātu kā akmens; nospiež prātu kā slogs; nospiež prātu kā akmens; spiež apziņu kā slogs; spiež apziņu kā akmens; nospiež apziņu kā slogs; nospiež apziņu kā akmens idioma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- Noveļas kā akmens no sirds; noveļas kā akmens; arī nokrīt kā akmens no krūtīm; arī nokrīt kā akmens; arī nokrīt kā akmens no pleciem; arī nokrīt kā akmens no sirds; noveļas kā akmens no pleciem; noveļas kā akmens no krūtīm idioma — saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām)
- Piedauzības akmens idioma — citu neapmierinātības, pārmetumu iemesls
- Sirds smaga kā akmens; sirds smaga kā galoda — saka, ja ir pārņēmusi grūtsirdība
- Sirds vietā akmens; akmens sirds; sirds kā akmens frazēma — saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku
- Zemūdens akmeņi; zemūdens akmens; zemūdens klints idioma — neparedzamas, negaidītas grūtības, sarežģījumi
Avoti: LLVV, VpJ, TlV, ZTV, TWN, LE1
Piemēri valodas korpusos:šeit