Paplašinātā meklēšana
Meklējam akmens.
Atrasts vārdos (80):
- akmens:1
- aizakmens:1
- bezakmens:1
- degakmens:1
- kapakmens:1
- lāsakmens:1
- piķakmens:1
- pucakmens:1
- ragakmens:1
- rotakmens:1
- rudakmens:1
- rūnakmens:1
- rūsakmens:1
- sīkakmens:1
- šūnakmens:1
- vīnakmens:1
- zilakmens:1
- zobakmens:1
- žīdakmens:1
- akmensmasa:1
- akmenssāls:1
- akmensvate:1
- apaļakmens:1
- bilžakmens:1
- bimsakmens:1
- bruģakmens:1
- brūnakmens:1
- čūskakmens:1
- ģipšakmens:1
- kaļķakmens:1
- katlakmens:1
- korķakmens:1
- kramakmens:1
- kultakmens:1
- laukakmens:1
- pienakmens:1
- sālsakmens:1
- sierakmens:1
- slēgakmens:1
- slīpakmens:1
- speķakmens:1
- spīdakmens:1
- stūrakmens:1
- taukakmens:1
- upurakmens:1
- Upurakmens:1
- velnakmens:1
- vidsakmens:1
- zirgakmens:1
- akmensdārzs:1
- akmensozols:1
- akmensšūnas:1
- alaunakmens:1
- asinsakmens:1
- dobumakmens:1
- dzirnakmens:1
- ellesakmens:1
- krustakmens:1
- pamatakmens:1
- plienakmens:1
- robežakmens:1
- smalkakmens:1
- smilšakmens:1
- Teterakmens:1
- treknakmens:1
- ziepjakmens:1
- akmenssēklis:1
- ietērpakmens:1
- mēnessakmens:1
- saulesakmens:1
- smiltsakmens:1
- akmenskoraļļi:1
- akmensšķirsts:1
- gliemežakmens:1
- zvirgzdakmens:1
- akmensgriešana:1
- akmenslaikmets:1
- akmenslauztuve:1
- defibrerakmens:1
- akmensmateriāli:1
Atrasts vārdu savienojumos (118):
- (kā) akmens kaklā
- (no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens)
- Ābeļu akmens
- agrais akmens laikmets
- Āķagala Lielais akmens
- Akmenes latviešu kopiena
- Akmenes rajons
- Akmenes svīta
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens
- akmens autotipija
- akmens bērzs
- akmens bute
- akmens cauna
- akmens kapenes
- akmens krāvuma kaps
- akmens laikmets
- akmens nav uz galvas uzlikts
- akmens ozols
- akmens plātne
- akmens plātnes
- akmens sviediena attālumā
- akmens vate
- akmens zivis
- akmens, ne cilvēks
- Aņģīšu velna akmens
- Antonu akmens
- asins akmens
- celt akmeni uz akmens
- Černausku akmens
- ciets kā akmens
- Daviņu Lielais akmens
- Ezergailīšu velna akmens
- filozofu akmens
- Grobiņas akmens
- guļ (arī gulstas) (kā) (akmens, slogs u. tml.) uz sirds
- ietērpa akmens
- Jāņukalnu lielais akmens
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
- kā akmens kaklā
- Kameņecas lielais akmens
- Kanču akmens
- kapa akmens
- Kapsēdes Rudais akmens
- katla akmens
- Ķāvu akmens
- Kļaviņu velnapēdas akmens
- klupšanas akmens
- Komulteņu akmens
- Krāslavas Augusta akmens
- Krauju akmens
- krīt kā akmens
- Kūliņu akmens
- Labvāržu akmens
- Lēdurgas akmens
- Lielais akmens
- Lielais Lauču akmens
- Lielais vella akmens
- Maltenieku akmens
- Māras pēdas akmens
- Māteru Velnapēdas akmens
- Mazais Lauču akmens
- Meļķitāru muldas akmens
- Meļķitāru Muldas akmens
- melnais akmens
- Napoleona akmens
- Naujoji Akmene
- ne akmens uz akmens nepaliek
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens
- neatstāt ne akmeni uz akmens
- Nīcgales Lielais akmens
- Nīkrāces akmens
- Nīkrāces Sudmaļkalnu akmens
- noiet dibenā kā akmens
- nospiež kā akmens (arī slogs) uz sirds
- nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs)
- noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem)
- noveļas kā akmens (no sirds, arī no krūtīm)
- noveļas kā akmens no sirds (kādam)
- Ozoliņu akmens
- Paideru akmens
- pārbaudes akmens
- Pārkalņu Naudas akmens
- Pastmuižas velna akmens
- Pāvilostas Lielais akmens
- Pētera akmens
- piedauzības akmens
- Plēķu akmens
- Plusonas akmens
- Pūrmaļu akmens
- Ragāļu akmens
- Robežkalna akmens
- Rožkalnu raganas akmens
- Rudais akmens
- Runtiņupītes akmens
- rūnu akmens
- Rūnu akmens
- Ruskuļu lielais akmens
- saules akmens
- Seimaņu akmens
- senais akmens laikmets
- sirds smaga kā akmens
- sirds vietā akmens
- sirds vietā akmens (kādam)
- Sīzifa akmens
- Šķērveļa akmens
- smags kā svins (arī kā akmens, arī kā maiss)
- Staiceles Ozoliņu akmens
- Stukmaņu Pētera akmens
- Stupeļu lielais akmens
- Svētmeitas akmens
- uzgulstas (arī uzguļas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds (arī sirdij)
- Vaiķu akmens
- Vītolēnu velna akmens
- Vizlas Lielais akmens
- Zīmes akmens
- Zirga pēdas akmens
- zobu akmens
- Zviedru akmens
Atrasts skaidrojumos (668):
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
- Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens
- sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
- senais akmens laikmets agrais akmens laikmets
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Betula ermannii akmens bērzs
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
- akmeņa laikmets akmens laikmets
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Quercus ilex akmens ozols
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
- akrims Akmens, erātiskais laukakmens
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
- rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- akmintiņš Akmentiņš, mazs akmens
- akmitiņš Akmentiņš, mazs akmens
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
- kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
- luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas
- anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
- anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
- pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
- Alši apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis
- kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
- tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
- fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
- elektroveseris ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai
- glumēns ar gļotām pārklāts priekšmets (ūdenī gulošs koks, akmens u. c.)
- izšuvot ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves
- pārvedējs ar pārvešanu uz akmens vai metāla nodarbināts strādnieks
- pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
- Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
- Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
- listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- dakriolīts Asaru akmens, konkrements asaru ceļos
- attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām
- nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens)
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
- Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
- Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
- Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- virsakmins Augšējais dzirnakmens
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks
- izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
- baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
- baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā
- akvamarīns Berila paveids - dārgakmens zilganzaļā vai zilā krāsā
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs)
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas
- korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
- bore Boris - urbis, parasti metāla, akmens urbšanai
- parangons Briljants, dārgakmens, pērle bez defektiem
- divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
- buližņiks Bruģakmens
- trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas)
- litotipija Burtu salikuma novilkuma pārvedums uz litografējamā akmens
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- žagata Caurspīdīgs akmens
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets)
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
- gazifikācija Cietā kurināmā (piemēram, akmeņogļu, deg akmens, kūdras) pārvēršana deggāzē
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
- skrausts Ciets akmens
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens)
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
- hiacints Cirkona paveids - sarkanbrūns vai sarkanzeltains caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- berils Dārgakmens – viens no šī minerāla paveidiem
- sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids
- kuncīts Dārgakmens gaiši rozā, violētā krāsā, atklāts 1902. gadā ASV
- antrakss Dārgakmens sārtā krāsā, karbunkuls
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
- caurspīdīgs demantoīds dārgakmens, Urālu hrizolīts
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
- čurings dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas
- azurīts Debeszils dārgakmens, smitsonīta paveids
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā
- rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos
- ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus
- akmentiņš dem. --> akmens(1)
- akmentiņš dem. --> akmens(2)
- spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē
- siderolīts Dzelzsakmens meteorīts; sastāv no silikātiem un niķeļ-dzelzs
- akminis Dzirnakmens
- dzirnakmins Dzirnakmens
- dzirnis Dzirnakmens
- žagata Dzirnakmens rokturis
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
- rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens
- Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
- Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
- ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
- heliohromogrāfija Gaismas un akmens iespieduma kombinācija: uz gaismas iespieduma iespiež lazūrkrāsas ar litogrāfiskām krāsu plātnēm
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no zilzaļajām aļģēm un ko izmanto, piemēram, par kurināmo
- tirkīzs Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens)
- hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
- encefalolīts Galvas smadzeņu akmens
- jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
- boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas)
- vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla
- grimbulis Gremdējamais akmens pie tīkla
- kabe Gremdējamais akmens pie tīkla
- stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala
- prostatolitotomija Grieziens prostata akmens izņemšanai
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens)
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens)
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
- aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā
- karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks
- apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai)
- akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs
- sadalītājs ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām
- variola ieslēgums kalnu iezī akmens lodītes veidā
- gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina
- ietērpa akmens ietērpakmens
- kupenice Iezīmēta robežvieta; robežakmens
- kupice Iezīmēta robežvieta; robežakmens
- kupuce Iezīmēta robežvieta; robežakmens
- kupučs Iezīmēta robežvieta; robežakmens; kupuce
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis
- dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
- litotrīts instruments akmens sadrumstalošanai pūslī
- odontoglifs instruments zobakmens nokasīšanai
- pamatne Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai; arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai
- pamats Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums, kārta (kā) novietošanai, uzstādīšanai
- Lielais Avotmuižas iezis ir \~15 m augsta un \~150 m gara iesarkana smilšakmens siena, tās piekājē izplūst Svētavots, pie kura tika upurēts vēl līdz 1920. gadiem, iezī ir ala, kurā kādreiz ligzdojuši ūpji
- mollase Irdens smilšakmens Alpos
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
- numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus
- kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
- isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu
- akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem
- neolītiks Jaunākais (vēlīnais) akmens laikmets, aptuveni pirms 7000-4000 gadiem
- velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
- Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi)
- roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs)
- pelēkais zelts kaļķakmens
- kaļķakminis Kaļķakmens
- kaļķiezis Kaļķakmens
- nolis Kaļķakmens
- plienis Kaļķakmens
- plīts Kaļķakmens
- spradzis Kaļķakmens
- rēdzes kaļķakmens ar dobumiem
- plienes Kaļķakmens plāksnes
- rēdze kaļķakmens radze
- rēdzes kaļķakmens šķembas
- serpulīti Kaļķakmens veidojumi, kas radušies serpulīdu koloniju posmtārpiem atmirstot
- dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
- Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā
- kapakmenis Kapa kopas piemineklis; kapakmens
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām
- kapa akmens kapakmens
- Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā
- lainis Karstuma akumulācijas akmens rijas krāsnī
- apgrozs Kaste pie dzirnakmens
- Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
- kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
- gruveši Klinšu nobirumu, nobrukumu vai akmens blāķu sablīvējums
- šalē Koka ēka kalnu apvidū ar akmens cokolu
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
- pluka Koka vai akmens sūnas
- holedoholīts Kopējā žultsvada akmens
- holedoholitotomija Kopējā žultsvada pārgriešana akmens izņemšanai
- plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē
- nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai
- eolīts Krama, retāk cita akmens šķembas (ar asām šķautnēm), kuras uzskata par vissenākajiem darba rīkiem
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
- apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka
- pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
- obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem
- Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
- Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
- gastrolīts Kuņģa akmens, konkrements
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
- gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām
- kings Ķīniešu sitamais instruments, sastāv no 12 akmens platēm 2 rindās, kas abas ir veselu toņu gammas, viena pustoni augstāka par otru
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti
- shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli
- ašgalvis Latviešu mitoloģijā - mājas aizsarggars akmens tēla veidolā
- Lielais Lauču akmens Lauču dižakmens
- pelēkais dārgakmens laukakmens
- mēnessakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu nokrāsu
- saulesakmens Laukšpata paveids - minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saules akmens
- saules akmens Laukšpata paveids minerāls (pusdārgakmens) ar zeltaini mirdzošu vizmojumu; saulesakmens
- Mudurgas dižakmens Lēdurgas dižakmens
- Lēdurgas akmens Lēdurgas dižakmens
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa
- piramīda liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne
- blings liela, spīdīga dārgakmens imitācijas piespraude
- Runtiņa avotakmens Lielais akmene jeb Runtiņupītes akmens Krimuldas novada Krimuldas pagastā
- Tongatapu Lielākā no Tongas salām ("Tongatapu"), platība - 257 kvadrātkilometri, augstums - līdz 60 m, koraļļu kaļķakmens, ziemeļu piekrastē plaša lagūna
- errātiskie akmeņi lieli akmens bluķi, kas atlikuši no ledus laikmetiem
- pits liels (1,5-2 m) olveida keramikas trauks graudu u. c. saimniecības produktu glabāšanai, kas parasti tika ierakts zemē un nosegts ar akmens vai keramikas vāku
- celtenis liels akmens (vai cits smagums), ko cilvēks spēj pacelt
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains
- monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals
- gumiarabiks lipināms līdzeklis, ko iegūst no tropiskām akāciju šķirnēm, lietoja gk. litogrāfijas akmens sagatavošanai iespiedumam
- oriģinālakmeņi Litogrāfijā akmens oriģinālu zīmēšanai spalvas u. c. tehnikās
- atspiedums Litografijā ar pūderkrāsu uz akmens pārvests novilkums, ko lieto krāsu plākšņu kontūru novilkšanai
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors); šāda attēla izgatavošana
- attīstītājmācīšana Mācīšanas teorija, kuras ideja ir tā, ka mācību darbības stūrakmens ir uzdevums, kura atrisināšanas procesā skolēns var atrast vispārīgu likumsakarību, ko realizējot viņš var atrisināt visus šāda veida uzdevumus
- sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums
- litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai
- kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu
- klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām
- tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem
- klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu
- introzīcija Meiteņu apgraizīšanas veids dažās Austrālijas ciltīs, varmācīgi ar roku vai akmens nazi atplēšot un paplašinot meitenes maksti un pēc tam veicot piespiedu dzimumaktu ar vairākiem vīriešiem
- tavafs Melnā akmens pielūgšanas rituāls, ko musulmaņu svētceļnieki izpilda hādža sākumā un beigās
- Meļķitāru muldakmens Meļķitāru Muldas akmens
- stamba Memoriāls monolīts akmens stabs budisma mākslā
- akmens autotipija metāla vietā uz litogrāfijas akmens pārvesta autotipija
- slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem
- lejamkauss Metalurģijā - čuguna vai tērauda trauks, kas paredzēts izkausēta metāla, vara un svina akmens un sārņu īslaicīgai glabāšanai, transportēšanai un izliešanai
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- pliska Mīksts, mālains akmens
- biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti
- zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens)
- onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts
- ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā
- spineli Minerālu, oksīdu grupa; sarkanais spinels ir dārgakmens
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas
- sarkolīts Muskuļakmens, konkrements, kas radies muskulatūrā dažādu patoloģisku procesu rezultāta, piem., pēc traumas, iekaisuma, nekrozes, distrofijas
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana
- antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti
- klipa neliela klints, arī neliels (akmens, ledus) bluķis
- Gudzonu pirtiņa neliela niša smilšakmens slānī blakus Gudzonu alai
- mikrolīti Nelieli akmens rīki, reizēm ar ģeometrisku formu, piem., bultu gali, asmeņi, ko mezolītā, neolītā lietojuši pirmatnējie cilvēki
- pierde Nelieli viļņi aiz akmens ūdens straumē
- maniķis neliels akmens tilts
- sonnis neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai
- sīkakmens neliels akmens, olis
- sīkakmins neliels akmens, olis
- dreļs neliels urbis metāla vai akmens urbšanai
- olis Neliels, gluds, noapaļots akmens
- zvirgzds Neliels, šķautņains akmens
- Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
- šasē Neolīta kultūra (4.-3. gt. p. m. ē.) Francijas centrālās daļas dienvidos; raksturīgi nelieli krama rīki, slīpēti akmens cirvji, māla trauki
- kromlehs Neolīta un bronzas laikmeta celtne, viens no megalītu veidiem; sakrāla celtne no 6-7 m augstām akmens plātnēm un stabiem viena vai vairāku koncentrisku apļu veidā
- dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm
- nefrolīts Nierakmens
- nefrolitotomija Nierakmens izņemšana, veicot nefrotomiju
- ksantinolīts Nierakmens, kas sastāv no ksantīna
- Nīkrāces Sudmaļkalnu akmens Nīkrāces akmens
- nurags no akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.)
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības
- kanēfore no akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru
- diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
- atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils)
- dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- hrizolīts Olivīna paveids - dzeltenīgi zaļš, caurspīdīgs minerāls (dārgakmens)
- pankreatolitektomija Operācija akmens izņemšanai no aizkuņģa dziedzera
- holecistendīze Operācija akmens izņemšanai no žultspūšļa; holecistotomija, kurai seko žultspūšļa pārgrieztās sienas sašūšana
- Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri
- onkoliti Ovāli, koncentriski slāņoti kaļķakmens bumbuļi, kas veidojušies no zilzaļo aļģu kolonijām jūras piekrastē viļņošanās zonā
- Staiceles Ozoliņu akmens Ozoliņu akmens Limbažu novada Staiceles pagastā
- devons paleozoja ēras ceturtais periods (pirms \~410-355 mlj. gadu), kurā notika sarkano smilšakmens slāņkopu veidošanās; raksturīga masveidīga dzīvo organismu iznākšana no ūdens sauszemē; devona periods
- zvačka Paliela akmens šķemba
- valis pamats; stūrakmens
- dzintars Pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku sveķi (pusdārgakmens)
- hrizoberils parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens)
- rudakmenis Parasts laukakmens
- rudakmens Parasts laukakmens
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- protoneolīts Pārejas periods no senā akmens laikmeta (paleolīta) uz jauno akmens laikmetu (neolītu)
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- kalcija tartrāts pārtikas piedeva E354 (iegūst no vīnakmens), skābuma regulētājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā
- Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens
- čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses
- platopaugurs Paugurs ar plašu virsotnes plakanumu, ko veido bezakmens māls; zvoncs
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos
- rakstu granīts pegmatīts ar rakstainu struktūru, kas veidojusies, kvarca kristāliem cauraugot laukšpatu, un atgādina senebreju rakstu zīmes; žīdakmens
- pelēcis Pelēkas krāsas priekšmets (parasti akmens, koks)
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
- Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
- Stukmaņu Pētera akmens Pētera akmens Klintaines pagastā
- Vaiķu dižakmens Pētera akmens Klintaines pagastā
- perons Pie celtnes piebūvēta zema (parasti segta) akmens terase
- antipātijs pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
- Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
- Ulmales upurakmens Piņņu upurakmens
- spodumens Piroksēnu grupas minerāls, pelēks, litija rūda, dārgakmens
- akminis Pirts akmeņkrāvuma krāsns akmens
- plints Plakana kvadrātveidīga akmens plātne kolonnas bāzes apakšējā daļā
- pliksnis Plāns akmens gabaliņš
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru
- zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls
- parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
- pneimolīts Plaušu akmens, kalcija sāļu nogulsnēšanās patoloģiskos perēkļos hronisku plaušu slimību gadījumā
- pneimofits Plaušu akmens, pārkaļķotas vietas plaušās
- pliens Plienakmens, merģelis; ļoti sablīvēta zemes kārta
- Plusonas akmens Plisūna dižakmens Istras pagastā
- halikoze Pneimokonioze, kuras cēlonis ir akmens putekļu ieelpošana
- šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusī ogļskābes gāze)
- travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem
- makrolīti Primitīvi apstrādāti masīvi akmens rīki, kas raksturīgi neolītam
- prostatolīts Prostatas akmens
- porfira Purpura akmens, no kura iegūst skaistu sarkanu krāsu; arī pati šī krāsa, purpurs
- trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos
- Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m
- šņerkstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens u. tml. priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- šņirkstēt radīt īslaicīgu, asu, spēcīgu troksni (piemēram, par metāla, akmens, arī koka priekšmetiem, kas berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- žņirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- paragons Raudzes akmens, Itālijas melnais marmors
- kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens
- triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē)
- Rudais akmens Robeždaugavas dižakmens Kaplavas pagastā
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
- svārpsts Rokas dzirnavu detaļa - svira dzirnavu akmens pacelšanai
- smerģele rotējošs slīpakmens zāģu u. tml. asināšanai
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē)
- zvirgzdakmens Sadrupināts akmens
- olmeku kultūra sakrālo celtņu paliekas, monumentāli kulta alu zīmējumi, milzīgas no bazalta veidotas cilvēku galvas, cilvēku un dievību statujiņas, akmens maskas
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
- Zakinta sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums
- Menorka sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts
- Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- lēkšņa Sasmalcināts gabals (akmens, augsnes vai koka)
- savvaļas kaza savvaļā dzīvojošas kazas, kas atkarībā no ragu formas dalās trīs apakšgrupās: tūri, kalnu jeb akmens kazas un īstās kazas
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
- miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m)
- benbens Senajā Ēģiptē svētais akmens, uz kura pacēlās Saule, kad bija piedzimusi no ūdens haosa
- paleolīts Senākais akmens laikmeta periods, kad pirmatnējais cilvēks darbarīkus izgatavoja no akmens; Eiropā un Vidējos austrumos beidzās ap 10. gt. p. m. ē.
- akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
- proskēnijs Sengrieķu teātrī skēnas koka fasāde vai īpaša dekoratīva siena skēnas priekšā; arī skēnas akmens piebūve
- višapi seni akmens veidoli (augstumā līdz 5 m), parasti zivs veida, vai arī akmens stabi, virs kuriem pārstiepta vērša āda; Armēnijā, Gruzijā, Ziemeļkaukāzā, Mongolijā, attiecas uz 2. gt. p. m. ē.
- bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.)
- cipus Seno romiešu robežakmens
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas
- dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens
- ptialolitiāze Siekalu akmens veidošanās
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
- eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā
- Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa
- bitartrāts Skābais vīnakmensskābes sāls
- bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru
- Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
- Skuju upurakmens Skujupes upurakmens Amatas pagastā
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- juvelis Slīpēts dārgakmens; rotas lieta no dārgakmeņiem, pērlēm un dārgmetāliem
- Sīzifa akmens smags akmens, kas, uzvelts kalnā, atkal noveļas lejā
- duļķis Smalki samaltu izejvielu (piem., kaļķakmens un mālu) ūdens maisījums cementa klinkera ražošanai
- smalkakmens smalks akmens, akmentiņš
- smiltsakmens Smilšakmens
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Kankarīšu iezis smilšakmens atsegums Gaujas pietekas Vijas lejteces kreisajā krastā pie Kankarīšu mājām, lokveida atseguma garums ir vairāki desmiti metru, augstums - līdz 5 m
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
- Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
- aki čiki papiriki spēle "akmens, šķēres, papīrītis"
- spīdakmens Spīdīgs, spīguļojošs akmens
- apendikolitiāze stāvoklis, kad aklās zarnas piedēkli nosprostojis izkārnījumu akmens
- plastotipija Stereotipijas paņēmiens negatīvu iespiedumu un izspiedumu plātņu pagatavošanai no salikumu un akmens iespiedumu formām
- lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai
- svalsts Svars, pie durvīm piekārts akmens
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
- šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals
- vidsakmens Šķūņa vai klēts pamatos pret vidu iebūvēts lielāks akmens
- šūnakmins Šūnakmens
- purāsis Šūnu akmens, blīvi vai mēreni savā starpā saistīti avotkaļķi
- arkozs tāds smilšakmens, ko veido arkozi
- lapidārs tāds, kas saistīts ar akmens pieminekļu uzrakstiem, tiem raksturīgs
- monolīts tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas
- iezis Tautā lietots apzīmējums smilšakmens klintīm
- punktācija Tehnisks paņēmiens tēlniecībā, ar ko pārnes uz akmens galvenos punktus no māla, ģipša vai cita nolējuma
- silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.)
- paieze telpa zem smilšakmens ieža; paieza
- paieza telpa zem smilšakmens ieža; paieze
- pirmatnējās kopienas iekārta terminu lietoja marksistiskajā vēstures zinātnē un ar to apzīmēja cilvēces vēstures periodu pirms šķiru sabiedrības izveidošanās (arheoloģiskajā periodizācijā šis periods atbilst akmens laikmetam, Eiropā - arī dzelzs laikmetam)
- bāzis Tīkla enkurs (liels akmens)
- kuļka Tīkla gremdēkamais akmens
- pārvedums Tipogrāfisks paņēmiens, ar tauku kārtu pagatavotus novilkumus pārvest iespiešanai uz litogrāfijas akmens vai iespiežamā skārda
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla
- šķeltā trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsecta"), Latvijā konstatēta tikai uz smilšakmens
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens
- plasma Tumši zaļš pusdārgakmens, halcedona paveids
- hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
- ķērējs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens, sēklis u. tml., kas traucē zvejošanu, braukšanu pa ūdeņiem
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- mirdzeklis Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens
- mirgs Ūdens virpulis upē, vietā, kur atrodas zemūdens akmens
- karbunkuls Ugunssarkans dārgakmens, piemēram, granāts, rubīns
- boris Urbis, parasti metāla, akmens urbšanai
- urolīts Urīnakmens
- urostealīts Urīnakmens, kurā ir lipīdi
- cistolīts Urīnpūšļa akmens
- litolapaksija Urīnpūšļa akmens sasmalcināšana un drumslu izskalošana
- litotrēze Urīnpūšļa akmens urbšana ar speciālu instrumentu
- kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa
- epigrāfs Uzraksts uz kapakmens vai pieminekļa; arī epitāfija
- uzsklenst Uzslidot (uz kā nevēlama, piemēram, akmens)
- Pētera akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā
- Napoleona akmens Vaiķu akmens Vīpes pagastā
- Tilgaļu milzakmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā
- Krauju akmens Vandzenes dižakmens Talsu novada Vandzenes pagastā
- eneolīts vara-akmens laikmets jeb vara laikmets, kad līdz ar pirmo vara darba rīku parādīšanos vēl arvien tika lietoti un bija pārsvarā akmens darba rīki; pāreja no neolīta uz bronzas laikmetu; \~4.-2. gt. p. m. ē.
- krāšnaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši
- krāšņaita Veca krāsns vieta; akmens kaudze; gruveši
- mustjē Vecākā akmens laikmeta kultūra
- dzirnakmens Veidojums no akmens vai cita materiāla graudu malšanai
- neolīts Vēlais akmens laikmets (no 6. vai 5. gadu tūkstoša līdz 2. gadu tūkstotim p. m. ē.), kad sākās pāreja uz ražojošo saimniecību (zemkopību, lopkopību), attīstījās keramika, jauni materiālu apstrādes veidi (slīpēšana, urbšana u. c.)
- flebolīts Vēnakmens, pārkaļķojies vēnas trombs
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme
- epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm)
- Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
- neandertālieši Vidējā vai vēlā akmens laikmeta hominīdi, dzīvojuši pirms 100-40 tk. g.; nosaukti pēc 1856. g. Neanderes ielejā atrasta skeleta
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) - pārejas posms starp paleolītu un neolītu
- alķīmija Viduslaikos - fantastiska gudrības akmens meklējumi, lai ar tā palīdzību pārvērstu vienkāršus metālus dārgmetālos
- akmens vate viegls, ķīmiski stabils, nedegošs termoizolācijas materiāls, ko izgatavo no izkausētas akmensmasas, izpūšot diegveida šķiedru; lieto termoizolācijai celtniecībā, rūpniecībā
- struktūrūdens vielas ķīmiski saistītais ūdens, ko atdalot, mainās vielas struktūra un īpašības, piemēram, atdalot no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) 1,5 H~2~O (ūdens molekulas), iegūst celtniecības ģipsi CaSO~4~·0,5H~2~O
- Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m
- graudojums vienmērīgs uzpluksinājums uz zīmējamā papīra vai litografiskā akmens, lai varētu tos ar krītu apstrādāt
- aizakmens vieta vai priekšmets, arī dzīva būtne, kas atrodas aiz akmens
- akmeņapakša vieta zem akmens
- lauztuve vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus)
- tartarus Vīnakmens
- burbulis Virsmas izcilnis vai iestiprināts dārgakmens rotaslietās
- enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī
- Žākļu dižakmens Vizlas Lielais akmens Virešu pagastā
- Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas
- hrizoprazs Zaļš halcedona variants, pusdārgakmens, lieto rotaslietās
- serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens
- Zeltapses dižakmens Zeltapses laukakmens
- Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā
- Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā
- maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi
- ziepjakminis Ziepjakmens
- hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas
- lapis-lazuli Zils akmens, kuru jau senlaikus cienīja dažādiem izstrādājumiem
- lazūrs Zils akmens; viegls krāsojums
- lapislazurīts Zils pusdārgakmens, sastāv no lazurīta, kalcīta un pirīta
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens)
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts
- graudot Zīmējamā papīra vai litogrāfijas akmens vienmērīga raupjošana apstrādāšanai ar krītu
- zobu akmens zobakmens
- odontolīts Zobakmens
- parodontolīts Zobakmens
- odontolitiāze Zobakmens veidošanās
- odonteksēze Zobu tīrīšana; zobakmens noņemšana
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī
- hepatolīts Žultsakmens
- hepatikolitotomija Žultsakmens izņemšana no aknu izvadkanāla
- hepatikolitotripsija Žultsakmens sašķaidīšana aknu izvadkanālā
- holelīts Žultsakmens, žults konkrements
akmens citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV