kalt
kalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaļu | kaļam | kalu | kalām | kalšu | kalsim |
| 2. pers. | kal | kaļat | kali | kalāt | kalsi | kalsiet, kalsit |
| 3. pers. | kaļ | kala | kals | |||
Pavēles izteiksme: kal (vsk. 2. pers.), kaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaļot (tag.), kalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaltu
Vajadzības izteiksme: jākaļ
1.Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt metālu.
PiemēriMaz paspēju redzēt viņu kaļam, skandinām laktu ar spēcīgiem vesera sitieniem, piesviežam smēdes tumsu ar dzirkstīm.
- Maz paspēju redzēt viņu kaļam, skandinām laktu ar spēcīgiem vesera sitieniem, piesviežam smēdes tumsu ar dzirkstīm.
- Smēdē Debesskalējs kaļ.
- Protu gan metināt, gan kalt.
1.1.Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā kaut ko.
PiemēriNe ar vienu runās neielaidās, ja nu vienīgi ar kalēju Ķerņu, kurš viņai kala bultu uzgaļus.
- Ne ar vienu runās neielaidās, ja nu vienīgi ar kalēju Ķerņu, kurš viņai kala bultu uzgaļus.
- Kalējs sēdēja pie laktas un ar āmuru kala divu latu monētiņu.
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
PiemēriViņa mēmi pateicās un, aizvērusi aiz sevis kaltos vārtus, izgāja uz ceļa.
- Viņa mēmi pateicās un, aizvērusi aiz sevis kaltos vārtus, izgāja uz ceļa.
- Viktors atvēra lifta dzelzs vijumiem kaltās durvis, aizvērās gravēto spoguļu durtiņas.
- Bet no griestiem nolaižas divi lieli dzelzī kalti svečturi, kuru sveču liesmas izgaismo baznīcas velves un izstaro svinīgumu.
- Daži gaumīgi gredzeni, oriģināli, kaut lēti, bet nekādā gadījumā sudrabā kalti, kā to pārdevējs mēģina apgalvot.
1.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt saistītam (piemēram, važās).
PiemēriViņa vectētiņš esot it kā bijis no tiem kauguriešu dumpja dalībniekiem, kuri, važās kalti, dzīti trimdā, bet kaut kur aiz Urāla palaisti brīvībā un apmetušies uz dzīvi pie Irtišas.
- Viņa vectētiņš esot it kā bijis no tiem kauguriešu dumpja dalībniekiem, kuri, važās kalti, dzīti trimdā, bet kaut kur aiz Urāla palaisti brīvībā un apmetušies uz dzīvi pie Irtišas.
2.Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, kaut ko veidot.
PiemēriViņš veidoja no māla, kala no akmens, lēja un slīpēja metālu, sametināja īpaši izmeklētus skārdus, greba koku, kausēja stiklu un to visu savija satriecošā mudžeklī.
- Viņš veidoja no māla, kala no akmens, lēja un slīpēja metālu, sametināja īpaši izmeklētus skārdus, greba koku, kausēja stiklu un to visu savija satriecošā mudžeklī.
- Un ko nozīmēja akmeņus kalt, izcelt no zemes, skaldīt, aizvest uz staciju?
- Pēc prakses profesors uzaicināja vienu otru studentu palīdzēt kalt un slīpēt viņa skulptūras.
- Trīs akmeņkaļi kaļ akmeņus katedrālei.
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt veidotam no īpašā veidā drupināta vai šķelta materiāla, parasti akmens.
PiemēriViņa putni nekad nelaidās iekšā, lai gan pie baznīcas griestiem mitinājās daudz baložu, tikpat pelēku kā akmenī kaltie tēli.
- Viņa putni nekad nelaidās iekšā, lai gan pie baznīcas griestiem mitinājās daudz baložu, tikpat pelēku kā akmenī kaltie tēli.
- Bet tam aiz muguras ir nesen kaltas akmens kapu plāksnes ar krievu burtiem un vārdiem.
- Akmenī kaltas, mākslas muzeju cienīgas skulptūras, pieminekļi, krusti, podesti.
3.Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
PiemēriVienreiz kalis zirgu, un šis vectēvu nospēris.
- Vienreiz kalis zirgu, un šis vectēvu nospēris.
Stabili vārdu savienojumiAsi kalts.
- Asi kalts frazeoloģisms — tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu)
4.parasti formā: trešā persona Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
PiemēriPalicis viens uz ceļa un cerot, ka pēddzinis drīz atgriezīsies, Andrejs ieklausījās apkārtējās skaņās un tajā pašā pusē, kur bija aizošņājies Takšelis, izdzirda dzeni kaļam.
- Palicis viens uz ceļa un cerot, ka pēddzinis drīz atgriezīsies, Andrejs ieklausījās apkārtējās skaņās un tajā pašā pusē, kur bija aizošņājies Takšelis, izdzirda dzeni kaļam.
- Pēc pusminūtes zīlīte nomirst, un es aproku viņu pie priedes, kurā kaļ dzenis.
- Tikai dzenis jau kala pie mājas koka un brokastoja, kaķis nāca līdzi kādu gabaliņu, tad nolēma atgriezties tomēr mājās un putni, kuri modās, sāka teikt viens otram “labrīt”.
5.Izgudrot, parasti ilgākā laika posmā (piemēram, plānu vai stratēģiju).
PiemēriVeči, degvīnu nopirkuši, turpat uz kastēm pie noliktavas, piekožot lētās desas luņķi, kala sapņus par to, ka jau drīz dzīvos labāk nekā latifundisti seriālā “Vienkārši Marija”.
- Veči, degvīnu nopirkuši, turpat uz kastēm pie noliktavas, piekožot lētās desas luņķi, kala sapņus par to, ka jau drīz dzīvos labāk nekā latifundisti seriālā “Vienkārši Marija”.
- Rudenī kaļam nākamās sezonas plānus.
- Afgānis sāka kalt stratēģiju, kā viņš pats būs gatavs aizstāvēt kaut ar rungu, ar vāli, ar šķēpu, loku.
- Viktors sāka kalt ieceres, kas būtu nepieciešams, lai jau otro reizi semestrī atgūtu dzīvokli sev vienam, taču, iekams viņš paguva uzsākt šādu nodomu īstenošanu, atgadījās kaut kas savāds.
6.sarunvaloda Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
PiemēriStudenti kala marksisma-ļeņinisma ideoloģijas pamatus iestājeksāmeniem universitātē, un vecākā paaudze pēc mānīgā ideoloģiskā atkušņa iestāšanās mēģināja atbrīvoties no Staļina laikā iegūtajām bailēm.
- Studenti kala marksisma-ļeņinisma ideoloģijas pamatus iestājeksāmeniem universitātē, un vecākā paaudze pēc mānīgā ideoloģiskā atkušņa iestāšanās mēģināja atbrīvoties no Staļina laikā iegūtajām bailēm.
- Viņa nākusi pie jaunā skolotāja, jo vienam no puikām jau skolā ejamais laiks, bet galva grūta, nekas tajā neturas, varbūt līdz ar visām pārgrozībām galvas gabali tagad pavisam atcelti un nebūšot vairs jākaļ.
- Otrā dienā mūsu galvenās lomas tēlotājs Brīvdabas muzeja Kurzemes sētas žogmalē uz soliņa čurnēja tikpat bāls kā scenārija lapa trīcošajā rokā — viņš cītīgi kala galvā filmas visgarāko monologu.
- Tā vietā lai rādītu sakarības un trenētu valodas izjūtu, mums lika no galvas kalt valodas likumus.
Stabili vārdu savienojumiKalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta. Kalt galvā; iekalt galvā. Kalt pantus; kalt rīmes.
- Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta idioma — rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi
- Kalt galvā; iekalt galvā sarunvaloda, frazēma — labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt
- Kalt pantus; kalt rīmes ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — neprasmīgi, netalantīgi dzejot
- Skandināt ausīs; dīkt ausīs; kalt ausīs sarunvaloda, idioma — neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit