kalst
kalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kalstu | kalstam | kaltu | kaltām | kaltīšu | kaltīsim |
| 2. pers. | kalsti | kalstat | kalti | kaltāt | kaltīsi | kaltīsiet, kaltīsit |
| 3. pers. | kalst | kalta | kaltīs | |||
Pavēles izteiksme: kalsti (vsk. 2. pers.), kalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kalstot (tag.), kaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kalstu
Vajadzības izteiksme: jākalst
1.Kļūt sausam vai sausākam (piemēram, par priekšmetiem, augiem, produktiem).
1.1.Nīkt aiz sausuma (par augiem); kļūt sausam vai sausākam, zūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.).
1.2.Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Nīkt bezdarbībā, garlaicībā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Noteikti izņemami kalstošie un nokaltušie zari," uzmanību vērš Pīrāga-Gremze.
- Tā barojas ar auga sulām, tāpēc lapas dzeltē un kalst.
- Tiklīdz ieslēdz apkuri, tā vēl vairāk čīkst, jo kalst.
- "Kur tādā kaltušā ābolītī tāds spēks," domā Asnāte.
- Šī mazā brīnumfeja, pēc kuras kalstu, esot kopā ar kādu.