Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalst.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (87):
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- apcietēt Apkalst
- apskrabt Apkalst ar netīrumiem
- apkramt Apkalst visapkārt vai virskārtai
- apkaltināt Apkaltēt, ļaut apkalst
- pārvīst apžūt un sākt izkalst
- atkramt Atkalst
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
- sakaltēt būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1)
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
- kalšana darbība --> kalst
- aizkalšana darbība, process --> aizkalst
- kūlāt Dzeltēt, kalst, vīst
- izslāpt Izkalst (par zemi, augsni)
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem)
- nokramt Izkalst un kļūt cietam
- izčabēt Izkalst, kļūt čabošam (par kādu augli, sīpolu u. c.)
- dēdēt Izkalst, kļūt sausam
- noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā)
- izpliksnēt Izputēt, izdegt, nokalst
- izvilkt Izžūt (vējā), izkalst
- izkramt Izžūt, izkalst
- sasusēt Izžūt, izkalst
- izčaurēt Izžūt, izkalst, nosusēt
- izčaurēties Izžūt, izkalst, nosusēt
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
- piecept Karstumā pielipt, piekalst
- uzcietēt kļūt cietam pārkalstot
- sakalst kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2)
- sažūt kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2)
- skrast kļūt netīram, apkalsta ar netīrumiem
- kūlot kļūt sausam, kalst (par zāli)
- piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
- sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām)
- kūlēt Kūlāt - dzeltēt, kalst, vīst
- pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt)
- saveitēt Ļaut novīst un nokalst
- uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp
- iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst
- sacietēt (arī sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst)
- sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt
- nokalst ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi)
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
- mitrumnoturība materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst
- iekalst mazliet sakalst
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst
- aizkaltināt Nepietiekami laistot, ļaut kalst
- nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst
- nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst
- atžūt Nokalst
- nokaltēt Nokalst
- apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem)
- sakurnēt Nokalst, novājēt
- izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem)
- norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt
- noriedēt Novīst, sažūt, sakalst
- izkrītaļāties Nožūt, izžūt, izkalst
- pārsust Nožūt, nokalst
- izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
- izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
- aizkaltēt panākt, būt par cēloni, ka aizkalst
- apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst
- pārkalst pārāk izkalst, sakalst
- sakaltums paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1)
- dakalst Piekalst
- pieplekšēt Piekalst
- nokaltināt Pieļaut, arī panākt, ka nokalst
- sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst
- sačurēt Sakalst
- sakramt Sakalst
- iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst
- uzkalst Sakalst (no virspuses)
- apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses)
- drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt
- kript Sakalst, sačokurot
- aizkalst sākt kalst (par augiem, to daļām); panīkt sausuma dēļ
- apvīst sākt vīst; apkalst, apžūt
- izstērdēt Sausi trūdēt, izkalst
- kaltin savienojumā ar verba "kalst" formām izsaka nozīmes pastiprinājumu
- atkalst Sažūt, nokalst
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
- priežu audžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes pini"), attīstās kalstošu priežu un mežmateriālu biezajā un pārejas mizā, vaboles 7,0—10,6 mm garas
- puskaltis tāds, kas ir sācis kalst, bet nav nokaltis
- aizkalst tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai)
- piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt); piekalst
- riedēt Žūt, kalst, vītēt, nīkt
kalst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV