Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalst.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (87):
- izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- apskrabt Apkalst ar netīrumiem.
- apkramt Apkalst visapkārt vai virskārtai.
- apcietēt Apkalst.
- apkaltināt Apkaltēt, ļaut apkalst.
- pārvīst apžūt un sākt izkalst.
- atkramt Atkalst.
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza.
- kalšana Darbība --> kalst.
- aizkalšana Darbība, process --> aizkalst.
- kūlāt Dzeltēt, kalst, vīst.
- izslāpt Izkalst (par zemi, augsni).
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem).
- nokramt Izkalst un kļūt cietam.
- izčabēt Izkalst, kļūt čabošam (par kādu augli, sīpolu u. c.).
- dēdēt Izkalst, kļūt sausam.
- noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā).
- izpliksnēt Izputēt, izdegt, nokalst.
- izvilkt Izžūt (vējā), izkalst.
- izčaurēt Izžūt, izkalst, nosusēt.
- izčaurēties Izžūt, izkalst, nosusēt.
- izkramt Izžūt, izkalst.
- sasusēt Izžūt, izkalst.
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- piecept Karstumā pielipt, piekalst.
- uzcietēt Kļūt cietam pārkalstot.
- sakalst Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2).
- sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
- skrast Kļūt netīram, apkalsta ar netīrumiem.
- kūlot Kļūt sausam, kalst (par zāli).
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
- kūlēt Kūlāt - dzeltēt, kalst, vīst.
- pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt).
- saveitēt Ļaut novīst un nokalst.
- uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp.
- iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
- sacietēt (ari sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst).
- nokalst Ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi).
- sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt.
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
- mitrumnoturība Materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst.
- iekalst Mazliet sakalst.
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
- aizkaltināt Nepietiekami laistot, ļaut kalst.
- nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst.
- nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst.
- apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
- sakurnēt Nokalst, novājēt.
- atžūt Nokalst.
- nokaltēt Nokalst.
- izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem).
- norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt.
- noriedēt Novīst, sažūt, sakalst.
- izkrītaļāties Nožūt, izžūt, izkalst.
- pārsust Nožūt, nokalst.
- izvītēt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
- izvītināt Padarīt savītušu, ļaut izkalst.
- aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
- apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst.
- pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
- sakaltums Paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1).
- dakalst Piekalst.
- pieplekšēt Piekalst.
- nokaltināt Pieļaut, arī panākt, ka nokalst.
- sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst.
- iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst.
- uzkalst Sakalst (no virspuses).
- apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses).
- drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt.
- kript Sakalst, sačokurot.
- sačurēt Sakalst.
- sakramt Sakalst.
- aizkalst Sākt kalst (par augiem, to daļām); panīkt sausuma dēļ.
- apvīst Sākt vīst; apkalst, apžūt.
- izstērdēt Sausi trūdēt, izkalst.
- kaltin Savienojumā ar verba "kalst" formām izsaka nozīmes pastiprinājumu.
- atkalst Sažūt, nokalst.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- priežu audžu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes pini"), attīstās kalstošu priežu un mežmateriālu biezajā un pārejas mizā, vaboles 7,0—10,6 mm garas.
- puskaltis Tāds, kas ir sācis kalst, bet nav nokaltis.
- aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
- piežūt Žūstot pielipt (pie kā, kam klāt); piekalst.
- riedēt Žūt, kalst, vītēt, nīkt.
kalst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV