sažūt
sažūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sažūstu | sažūstam | sažuvu | sažuvām | sažūšu | sažūsim |
2. pers. | sažūsti | sažūstat | sažuvi | sažuvāt | sažūsi | sažūsiet, sažūsit |
3. pers. | sažūst | sažuva | sažūs |
Pavēles izteiksme: sažūsti (vsk. 2. pers.), sažūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sažūstot (tag.), sažūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sažūtu
Vajadzības izteiksme: jāsažūst
1.parasti formā: trešā persona Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
1.1.Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šādi bojāti augļi pūst vai sažūst, kā arī priekšlaicīgi nobirst.
- Lai kā liepu nokritušās lapas rudenī tie sažūst un paliek veci.
- Un es viņam pilnīgi piekristu, neskatoties uz visām sažuvušajām smadzenēm.
- Šoferis, sažuvis, ūsains cilvēciņš, līkiem pirkstiem ieķērās stūrē.
- Glezna bija gatava – tā ļauni mirdzēja ar nesažuvušām eļļas krāsām.