izģinst | Tēzaurs

izģinst

Lietojuma biežums :

izģinst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: izģinsti (vsk. 2. pers.), izģinstiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: izģinstot (tag.), izģindīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: izģinstu

Vajadzības izteiksme: jāizģinst

Ļoti novājēt.

Saistītās nozīmesizdilt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

izdilt₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.

izkāmēt₁ — Ļoti novājēt.

Gradācijas jēdzienu grupa

izdirnēt₁ — Novājēt.

izliesēt₁ — Novājēt.

sažūt₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).

sašļukt_3.1 — Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

izdēdēt₁ parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) — Kļūt ļoti vājam.

izvājēt₁ — Novājēt.

izkalst₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.

izkristies₁ — Kļūt vājam vai vājākam; novājēt.

novājēt₁ — Kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).

sakalst₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2).

izkrist₄ lieto: pareti — Izkristies.

noliesēt₁ — Kļūt vājam, liesam, novājēt (par dzīvniekiem vai cilvēkiem, to ķermeņa daļām).

izdilt₂ — Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.

izģinst₁ — Ļoti novājēt.

izkāmēt₁ — Ļoti novājēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Izģindušo suni sieviete ieraudzīja rakājamies pa miskastes maisiem un aizveda uz klīniku. "
Daži bija tik izģinduši, ka likās – var dzirdēt, kā tiem grab ribas.
Viņai bija ļoti izģindusi un bāla seja ar zilumiem zem acīm un viegli izvalbītiem tērauda krāsas redzokļiem.
Tāpēc, ka viņš priecājas par mani, lai kāda es arī būtu — resna vai izģindusi.
Slej melnā dzelmē izģindušo skaustu.