izdilt
izdilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izdilstu | izdilstam | izdilu | izdilām | izdilšu | izdilsim |
2. pers. | izdilsti | izdilstat | izdili | izdilāt | izdilsi | izdilsiet, izdilsit |
3. pers. | izdilst | izdila | izdils |
Pavēles izteiksme: izdilsti (vsk. 2. pers.), izdilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdilstot (tag.), izdilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdiltu
Vajadzības izteiksme: jāizdilst
1.parasti formā: trešā persona Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
1.1.Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
1.2.Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
2.1.Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
3.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs pēdējo reizi bijām koncertā, un viņš bija tā izdilis.
- Šādi diski arī pie normālas slodzes daudz ātrāk izdils vai plīsīs.
- “Pārnāku mājās un skatos – kreisajā azotē caurumiņš izdilis.
- Nedzēstā centrbēdzes paātrinājuma dēļ līknē pastiprināti izdilst sliedes un riteņi.
- Es atceros izdilušos, mazgātos un pārmazgātos pārvalkus un palagus.