izdilt
izdilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt plānam, nestipram, arī cauram, tiekot valkātam (par drēbēm, apaviem).
1.1.Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
1.2.Kļūt plānam, izbojāties, tiekot lietotam (par priekšmetu).
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
Saistītās nozīmesizģinst.
2.1.Ļoti samazināties apmēros (par muskuļiem).
3.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!