izkrist
Lietojuma biežums :
izkrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
1.2.sarunvaloda Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
1.3.Krītot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
2.Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
2.1.Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
2.2.Atdalīties (no ķermeņa) — parasti par zobiem, matiem, spalvām.
3.sarunvaloda Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
3.1.parasti kopā ar: "cauri"; lieto: pareti Tikt atraidītam, neiegūt gribēto, nesasniegt vēlamo.
Stabili vārdu savienojumiIzkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas. Izkrist no lomas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri