izgāzties
Lietojuma biežums :
izgāzties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Izkrist, izbirt, izlīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKamanas iekustējās un, liekdamās ap stūri, nošķiebās uz vienu pusi, Ludis gandrīz vai izgāzās.
Saistītās nozīmesizkrist, izlīt.
1.1.parasti formā: trešā persona Tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) — piemēram, par dusmām, niknumu.
PiemēriTad izgāzās Kērlija dusmas.
2.parasti formā: trešā persona Ar spēku, spiedienu tikt izkustinātam (no vietas), tikt izrautam un apgāztam.
PiemēriNamiņa siena krakšķēdama sabruka un izgāzās ārā!
Tulkojumifall.
3.sarunvaloda Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
PiemēriVēlreiz izgāzties šī policista priekšā?
Saistītās nozīmes
Tulkojumifail.
3.1.Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu).
PiemēriViņas prognozes bija izgāzušās.
Tulkojumifall through, fall flat, founder, flop, fail.
4.Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot.
PiemēriViņš bija izgāzies krēslā un raudzījās tukšumā ar ekstravaganti pavērtu muti.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
5.sarunvaloda Strauji, ar lielu sparu, arī troksni izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par cilvēku pūli; izgrūt.
PiemēriAurodami laukā izgāžas viņa vīri.
Saistītās nozīmesizgrūt.
5.1.parasti formā: trešā persona Strauji izplūst (piemēram, par dūmiem).
PiemēriMelns dūmu mutulis kā pāraugusi tintene izgāzās no izpūtēja un izkūpēja gaisā.
Saistītās nozīmesmutuļot.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit