izdiņģēt
izdiņģēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izdiņģēju | izdiņģējam | izdiņģēju | izdiņģējām | izdiņģēšu | izdiņģēsim |
| 2. pers. | izdiņģē | izdiņģējat | izdiņģēji | izdiņģējāt | izdiņģēsi | izdiņģēsiet, izdiņģēsit |
| 3. pers. | izdiņģē | izdiņģēja | izdiņģēs | |||
Pavēles izteiksme: izdiņģē (vsk. 2. pers.), izdiņģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izdiņģējot (tag.), izdiņģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izdiņģētu
Vajadzības izteiksme: jāizdiņģē
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No dakteriem ir izdiņģēti vairāki stopi spirta.
- Ceļa naudu izdiņģēju no zināma Žagares ebreja.
- Kā šobrīd mēģināt vismaz " reģionvalodu" izdiņģēt Rīgai, Latgalei, nevis referenduma rezultātu respektēt.
- Un, lūk, kādu dienu Frajs izdiņģēja dārzniekam nupat piebeigtu kurmi un lepni pasniedza to skolotājai.
- Raimonds dzīvojis viens, un vieglas dzīves ļaudis to izmantojuši, lai no večuka izdiņģētu kādu latu grādīgajiem dzērieniem vai cigaretēm.