apkalst
apkalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkalstu | apkalstam | apkaltu | apkaltām | apkaltīšu | apkaltīsim |
| 2. pers. | apkalsti | apkalstat | apkalti | apkaltāt | apkaltīsi | apkaltīsiet, apkaltīsit |
| 3. pers. | apkalst | apkalta | apkaltīs | |||
Pavēles izteiksme: apkalsti (vsk. 2. pers.), apkalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkalstot (tag.), apkaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkalstu
Vajadzības izteiksme: jāapkalst
2.Nokalst (par daudziem vai visiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad sieriņi appelē, tos novieto siltā vietā, lai apkalst.
- No rītiem ar kaulainiem pirkstiem lupinu nost rozīnes no apkaltušā kliņģera.
- Tā smaržo, bet tu velc ārā no kabatām apkaltušas doniņas.
- Lai virsma neapkalstu, to var plānā kārtiņā pārliet ar kausētu sviestu.
- Arī pārlaistīta kalateja pret pārlieko mitrumu protestē ar apkaltušām lapām.