apžūt
apžūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apžūstu | apžūstam | apžuvu | apžuvām | apžūšu | apžūsim |
| 2. pers. | apžūsti | apžūstat | apžuvi | apžuvāt | apžūsi | apžūsiet, apžūsit |
| 3. pers. | apžūst | apžuva | apžūs | |||
Pavēles izteiksme: apžūsti (vsk. 2. pers.), apžūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apžūstot (tag.), apžūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apžūtu
Vajadzības izteiksme: jāapžūst
Žūstot kļūt mazliet sausākam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja laika apstākļi piemēroti un zeme apžuvusi, sāk to apstrādāt.
- Kamēr šokolādē mērktie salmiņi apžūst, sagatavo tumšās šokolādes glazūru actiņām.
- Kad bija apžuvis, kaisīja pulveri uz kailas miesas un dedzināja...
- Ja izstrādājumu paredzēts slīpēt, materiālam pirms procesa jāļauj apžūt.
- Iegūtās nūdeles izkaisa uz sieta, ļauj apžūt, uzglabā noslēgtā traukā.