apkaltēt
apkaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkaltēju | apkaltējam | apkaltēju | apkaltējām | apkaltēšu | apkaltēsim |
| 2. pers. | apkaltē | apkaltējat | apkaltēji | apkaltējāt | apkaltēsi | apkaltēsiet, apkaltēsit |
| 3. pers. | apkaltē | apkaltēja | apkaltēs | |||
Pavēles izteiksme: apkaltē (vsk. 2. pers.), apkaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkaltējot (tag.), apkaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkaltētu
Vajadzības izteiksme: jāapkaltē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zīles rudenī savāc, saber kastē un kādu nedēļu apkaltē.
- Zaļās lapiņas pirms pievienošanas cukuram dienu vai divas apkaltē.
- No auduma iztīto sieru ierīvē ar sāli un pipariem un apkaltē uz koka dēlīša.
- Dodiet viņam sausus biskvītus un apkaltētu graudu maizi, piedevām varat piebarot ar dārzeņiem, un vēl iedošu jums pulveri, ko iejaukt barībā.
- Mīklu sadala mazākos gabalos, izveltnē plānā plāksnē ( 2-3 mm), mazliet apkaltē, sagriež 4 cm platās sloksnēs, kuras saliek vairākas citu uz citas un sagriež šķērsām šaurās skaidiņās – nūdelēs.