uzkalst
uzkalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkalstu | uzkalstam | uzkaltu | uzkaltām | uzkaltīšu | uzkaltīsim |
| 2. pers. | uzkalsti | uzkalstat | uzkalti | uzkaltāt | uzkaltīsi | uzkaltīsiet, uzkaltīsit |
| 3. pers. | uzkalst | uzkalta | uzkaltīs | |||
Pavēles izteiksme: uzkalsti (vsk. 2. pers.), uzkalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkalstot (tag.), uzkaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkalstu
Vajadzības izteiksme: jāuzkalst
Sakalst (no virspuses).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretī pārliecinoši un dinamiski modelis atainoja paša pieredzētās norises, kad viņa mājās laiku pa laikam ieradās Zeltiņš, “ paķēris savu paletru, kasīja ar špahteli nost uzkaltušās krāsas un uzpildīja un maisīja jaunas”, bet namatēvam vajadzēja pozēt: “ Zils uzvalks, melni kupli mati, bāla seja, mirdzošas acis, sakniebtas lūpiņas, maza tumša bārdiņa, – īsta Pēterburgas dekadenta, rakstnieka Andrejeva sejas kopija!
- Mirušās puķes lēnām uzkalst