kalsnums
kalsnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalsnums | kalsnumi |
| Ģen. | kalsnuma | kalsnumu |
| Dat. | kalsnumam | kalsnumiem |
| Akuz. | kalsnumu | kalsnumus |
| Lok. | kalsnumā | kalsnumos |
Vispārināta īpašība → kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kalsnums nevis izceļ, bet deldē nelaimīgās meitenes kupri.
- Un atkal jārunā par Valentīna īpašo kalsnumu.
- Platmale ar nolaistām malām un vaigubārda atņēmusi daļu Valentīna Skulmes sejas kalsnuma, deguna un zoda smailuma, tādēļ viņš tik nepazīstams.
- Ļoti populāras bija dažādās diētas, sākot no mērenas un saprātīgas badošanās un beidzot ar ieteikumiem pārēsties, lai atbrīvotos no tuberkulozes radītā kalsnuma.
- Vispirms jau šī rudā bārda, savēlusies un izspūrusi, apslēpa gandrīz vai visu seju, un mati gari, bet vispārsteidzošākā pārvērtība bija viņa neiedomājamais kalsnums.