kalt
kalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaļu | kaļam | kalu | kalām | kalšu | kalsim |
| 2. pers. | kal | kaļat | kali | kalāt | kalsi | kalsiet, kalsit |
| 3. pers. | kaļ | kala | kals | |||
Pavēles izteiksme: kal (vsk. 2. pers.), kaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaļot (tag.), kalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaltu
Vajadzības izteiksme: jākaļ
1.Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
1.1.intransitīvs
1.2.Šādā veidā apstrādājot plastisku materiālu, parasti metālu, gatavot, veidot (ko) no tā.
1.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
1.4.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Saistīt (piemēram, važās).
1.5.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tērpt (bruņās).
1.6.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Segt (ar ledu).
Stabili vārdu savienojumiLedū kalts.
- Ledū kalts frazēma — segts ar ledu
1.7.Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
2.Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt.
2.1.intransitīvs
2.2.Šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā; šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā.
2.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
2.4.Ar triecieniem drupinot, veidot (caurumu, robu).
3.parasti formā: trešā persona Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
3.1.intransitīvs
4.Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
Stabili vārdu savienojumiAsi kalts.
- Asi kalts frazeoloģisms — tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu)
5.Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
6.sarunvaloda Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
6.1.Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot); neatlaidīgi mācīt.
6.2.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiKalt (arī iekalt) galvā. Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs.
- Kalt (arī iekalt) galvā sarunvaloda — labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot); arī mācīt, iemācīt
- Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs sarunvaloda, idioma — neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu
- Kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta idioma — rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi
- Kalt rīmes (arī pantus) ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — neprasmīgi, netalantīgi dzejot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunās lata monētas kaltas Nīderlandes kaltuvē " Koninklijke Nederlandse Munt".
- Neesmu neko gaidījusi un piecgades plānus kalusi – satikšanās vienkārši notika.
- Tagad Priekuļu novadā kaltie cirvji un naži ceļo pa visu pasauli.
- Kā vērtējams notiekošais TV šovos, kuros mēģina kalt jaunās zvaigznes.
- Kas attiecas uz plānu kalšanu, šajā mēnesī nekal tos vienatnē.