Paplašinātā meklēšana

Meklējam kalt.

Atrasts vārdos (115):

Atrasts vārdu savienojumos (18):

Atrasts skaidrojumos (579):

piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
kantavāle āmurs ko izmantoja, lai sistu kaltu
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
iekalstīt Apkalt
kaldināt Apkalt (1)
apkaustīt Apkalt (2)
apkaldināt Apkalt (atkārtoti)
sakalt apkalt (zirgu)
kaldināt Apkalt (zirgu)
uzkaustīt Apkalt (zirgu)
pakaustīt Apkalt ar pakaviem
šķienēt apkalt ragavas
kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai
apkaltināt Apkaltēt, ļaut apkalst
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
apskaustīt Apkaustīt, apkalt
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā
kaltēt Apstrādāt ar kaltu
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
kapināt ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi
boslis ar dzelzi apkalts miets zvejai
cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
kalteniski ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai
žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
sudrabkalts ar sudrabu apkalts vai izdekorēts
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
herbarizācija augu vākšana un kaltēšana herbārijam
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
basturma Austrumnieku ēdiens - kaltētas vai ceptas gaļas šķēles
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
krepele Biezs, sakaltis netīrums
follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.)
sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta
abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365
knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals
iecepināt Cepjot izkaltēt; pārcept
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs)
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim)
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
pusapžuvis daļēji apžuvis; daļēji sakaltis
pusnokaltis daļēji nokaltis
sausne daļēji nokaltusi priede vai egle
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
apkalšana darbība, process --> apkalt (1)
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5)
manna dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā
kaltiņš dem. --> kalts
portugāls Desmit dukātu monēta, Rīgā kalta neregulāri 16. un 17. gs.
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
tesele Dobjamais dzelzis, liekts kalts
kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas
kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt
dūmaties Dūmos kaltēt, žāvēt
čoža Dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai; iere
kļemka durvju rokturis (kalēja kalts)
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
adobe Gaisā kaltēts māla ķieģelis
samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
žaude Graudu kalte
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
skrapstiņš Greblis, kalts
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints
krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki
sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
iedalbāt Iekalt
iekaldināt Iekalt (1)
sakalt Iekalt (1)
iekaldināt Iekalt (2)
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos
iekandalāt Iekalt vazās
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas
iekalne Iekaltne
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai
graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
kalorifers ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti
pierausējs ierīce, kas sarauš graudus kaltes aparātā
ieskrostīt Ierobīt, iekalt
aznīca Iesala kalte
iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju)
ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām
patriks Īrijas vara 1/2 fārtinga monēta, kalta no 1460. g.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
iztešļāt Izcirst, izkalt
izkaltēt Izkalt
izkleināt Izkalt
izkaldināt Izkalt (1)
desikācija Izkaltēšana, izžūšana
dakāltēt Izkaltēt
sasusināt Izkaltēt, izžāvēt
sažaudēt Izkaltēt, izžāvēt
žaunāties Izkaltēt, izžāvēt
lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai
izakaltēties Izkaltēties
levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā
skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
ģilksnis Izkaltis cilvēks
cimbulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis
cimpulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai
kaltenis Izkalts vara trauks
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
čubatas Izkaltuša siena vai salmu atkritumi
grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes
izkalināties Izžūt, izkaltēties
kreve kādas masas sakaltušais ārējais slānis
iztešļāties kādu laiku (bez rezultāta) skaldīt vai kalt
noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
zemnīca Kalēja izkalta izkapts
dakalt kalt un turpināt kalt; pabeigt kalt
kaltnīca kalta izkapts, pretstatā pirktajai
kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai
kaltava Kalte, kaltētava
kaltavas Kalte, kaltētava
konvektīvā kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstām gāzēm, piemēram, gaisu
kontakta kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstu virsmu
sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā
radiācijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē ar infrasarkanajiem stariem
indukcijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē
nokaltēt Kaltēt un pabeigt kaltēt
sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi
kuraga kaltētas aprikozes bez kauliņiem
kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.)
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
peska Kas ciets, sakaltis
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
porkšķināt Klabināt, kalt koku ar knābi
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas
cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas
sakurkt kļūt porainam, izkaltušam, dobam
izvīst kļūt savītušam, izkaltušam
iekala Kokā iekalts padziļinājums
koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm"
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12
kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
cinkulis Kukurznis, sakaltusi zemes pika
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
viras kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai; pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās vērtnes
kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu
dārnis Labības kalte
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu
žāva Labības kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai
sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai
žava Labības sērums kaltēšanai
stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs
stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs
stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs
vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
raspators liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis)
kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
sausā barība lopbarība, kura ir izkaltēta, sausa (siens, salmi)
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis
izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem
olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
lente Matu lēšķe; kaltons
silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
kalšņi Mazi nokaltuši koki
aušķinieks mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
meislis Metāla cērtamā cērte, kalts; meiselis
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas
metālkaltuve Metāla kaltuve
cilojums metāla ripiņām ar sitienu vai spiedienu uzkalts attēls, uzraksts vai ornaments
naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai
plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai
Rīgas feniņš monētas, ko Rīgā sāka kalt 1211. gadā
monetārijs Monētu kaltuves strādnieks, ierēdnis, pārzinis
linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra
pakalt neilgu laiku, mazliet kalt
pakaltēt neilgu laiku, mazliet kaltēt
jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas
zaļiesals Nekaltēts iesals
serūzis neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību
duraklītis neliels kalts
knibucis neliels kalts
knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars
stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks)
apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem; apskretis
stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus
grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
specijas dālderis no 1566. g. līdz 18. gs. vidum kalti dālderi 32 grašu vērtībā
uzkaltēt no jauna, papildus kaltēt
joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
baltie helleri no sudraba kalti helleri
sarkanie helleri no vara kalti helleri
apvālis no visām malām valnī uzkasīts izārdīts siens kaltēšanai
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām)
nokaldināt Nokalt (1)
brūns Nokaltis (par augiem, to daļām)
kaltonis Nokaltis koks
sausinis Nokaltis koks
sautenis Nokaltis koks
stebs Nokaltis koks
sausenis Nokaltis mežaudzes koks
sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1)
sauseklis Nokaltis mežs
sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē
stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks
sauseglīte Nokaltusi egle
sausāns Nokaltuša koka gabals
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi
apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu
pagalam norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs
novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām
noliedināt pabeigt kalt, nokaldināt
houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts
pakaldināt Pakalt (1)
pakalties Pakalt (1)
pakaldināt Pakalt (2)
pakalties Pakalt (2)
pavīdēt Pakaltēt
pārkaltēt pārāk izkaltēt, sakaltēt
sērt parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai
pakalt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kalt
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam)
pārkaldināt Pārkalt
konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
sausiņi pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles
makaroni pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot
nūdeles pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot
apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1); arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts
apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2)
iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1)
iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (2)
iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (3)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5)
sakalums paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1)
sērums paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
kā rags pavisam stīvs, sastindzis, sasalis, sakaltis
stotēt Piekalt pakavam radzi
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
piesērt Piepildīt (rijas) ārdus, parasti ar labību, liniem, kaltēšanai
savietēt pilnīgi izžāvēt, izkaltēt
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu
dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē
stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai
šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē
šķelāt Plaisāt (par cietu, sakaltušu māla, pliena zemi)
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai
kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās
pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā
pardao Portugāļu Austrumindijas sudraba monēta, kalta 1570.-1871. g. un bija vienāda ar 160 Portugāles reisiem
poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
kriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
kriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
skriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
skriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma
iekalties refl. --> iekalt (1)
kalties refl. --> kalt (1); tikt kaltam
kaltēties refl. --> kaltēt (1)
pakaltēties refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
ārds Režģa elements kurtuvēs, kaltēs, cepšanas iekārtās
kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas)
elektrošāberis rokas elektrokalts
elektroskrāpis rokas elektrokalts
emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu
romanino Romas senāta kalta sudraba monēta 13.-15. gs.; grasis
fornacalia Romiešu labības kaltēšanas svētki februārī
Fornāka Romiešu mitoloģijā - pavarda un graudu kaltējamo krāšņu dieviete
aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens
zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
sakaldināt Sakalt (1)
sakaldīt Sakalt (1)
sakaldināt Sakalt (2)
sakaldīt Sakalt (2)
sakalināt Sakalt (2)
švailēt Sakalt dzelzi
stukāt Sakalt īsāku
sakaltināt Sakaltēt
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses)
iekaltēt Sakaltēt un iekrāt
knauķis Sakaltis maizes gabals
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kņeta Sakaltis zars
kryvasi sakaltusi aramzeme
graulis Sakaltusi maizes doniņa
grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
cenceris Sakaltusi zemes pika
cencers Sakaltusi zemes pika
skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji
kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi
kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi
gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi
gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi
kruva Sakaltušu mēslu čupa
krepes Sakaltušu mēslu pikas
ārds Sakasītais un kaltēšanai ārdāmais siens
uzčačot Sakraut āboliņu kaltēšanai zarainās kārtīs
aizkaldināt sākt kalt
slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis
zāles griezumi sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
zāles milti sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
stīvs kā āža rags sastindzis, sasalis, sakaltis
kramija Sausa izkaltusi pļava
čauki Sausas, nokaltušas lapas
sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals
čīči Sausi, kaltēti zirņi
aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
ekijs sena franču zelta vai sudraba monēta, ko sāka kalt 1266. gadā, bija apgrozībā līdz 18. gs.
dukāts sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā
quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu
antoniniāns Senās Romas kalta vara monēta, ap 3. gs.
miliarisijs Senās Romas un Bizantijas sudraba monēta, sāka kalt 4. gs. 1. pusē, Latvijas teritorijā atrasti 7.-12. gs. Bizantijā kalti
rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes
ballista Seno laiku mašīna (galvenokārt aplenkšanas ierocis) akmeņu, ar dzelzi apkaltu baļķu mešanai
adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai
oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu
isodoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem
isidoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem; isodoms
siernica Siera kaltējamais namiņš
siernīca Siera kaltējamais namiņš
siernice Siera kaltējamais namiņš
siernīce Siera kaltējamais namiņš
siernieks Siera kaltējamais namiņš
siernīts Siera kaltējamais namiņš
sierunams Siera kaltējamais namiņš
sieruzis Siera kaltējamais namiņš
sierūzis Siera kaltējamais namiņš
sirnīca Siera kaltējamais namiņš
patards Sīka sudraba monēta (grasis), kalta no 15. gs. Burgundijā un Brabantē
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi)
rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas
luopturs skalturis
baba Skalturis
buoba Skalturis
spraudule Skalturis
bāba Skalturis; lākturis
bābiņa Skalturis; lākturis
bābīna Skalturis; lākturis
bābiņš Skalturis; lākturis
sprausteve Skalturis; lākturis
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām
ķermināties Skrubināt, kalt
baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē)
safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi
sovrana Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or"
sovrano Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or"
suvrendors Spāniešu Nīderlandes zelta 6 florinu monēta, ko sāka kalt 1612. g., bija apgrozībā līdz 19. gs.; "souverain d'or"
patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību)
linu jucekņa kalte stacionāra lauksaimniecības mašīna pogaļu jucekņa kaltēšanai un padevei stacionārajā linu jucekņa kuļmašīnā; ir karuseļa un konveijera tipa linu jucekņa kaltes
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
sadegt stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu)
vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs
hela Sudrabā kalta saspraude, ko uzskata arī par maģisku talismanu
trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados
abazs Sudraba monēta Persijā (svars - 7,7 g), tika kalta no 1620. g. līdz 18. gs. vidum, bija izplatīta arī Kaukāzā
Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis
cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā
izspiedas Sulu ieguves blakusprodukts - pēc sulas izspiešanas vai iztvaicēšanas palikusī augļu un ogu masa; satur samērā daudz cukuru un kokšķiedras; izēdina govīm un cūkām svaigā vai kaltētā veidā un kombinētās spēkbarības sastāvā
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa
Cheilaria urticae šīs ģints suga, kas ir saprofīts un atrodama pavasarī uz nokaltušu nātru stublājiem
Heteropatella lacera šīs ģints suga, kas mīt uz nokaltušiem parastās vīrceles stublājiem
kontakta kaltēšana šķidru vai pastveida produktu kaltēšana, tiem saskaroties ar karstu kaltes virsmu
izsmidzināšanas kaltēšana šķidrumu kaltēšana gaisā sīki disperģētu pilienu veidā
izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi
dzelžots tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu
kaltene tāds, kas ir kalts, viltots, nav rūpnīcā izgatavots
puskaltis tāds, kas ir sācis kalst, bet nav nokaltis
saskretis tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem
sakretis tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis
kvēpainis tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas
čubatains tāds, kur ir daudz izkaltuša siena vai salmu atkritumu
tēja Tējaskrūma jauno dzinumu lapas; pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas
raksts Teksts (parasti iekalts, iegravēts)
kalte Telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai
mēsele Tērauda kalts
jaunkalts Tikko apkalts
iesakalties tikt iestiprinātam izkaltā robā
izakalties tikt izkaltam
piekalties tikt piekaltam (1)
sakalties tikt sakaltam (1)
kaskarilla Tropiskās Amerikas koka "Croton eluteria Benn." kaltēta miza; lieto kā tonizētāju un gremošanu veicinātāju līdzekli
auzu pārslas tvaicēti, lobīti auzu graudi, kas valčos saspiesti līdz 0,6-0,7 mm biezumam un izkaltēti
makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.)
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām)
nosērt uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai
ķepala uz oglēm kaltēta maize
kepals uz oglēm kaltēta maize
ķepals uz oglēm kaltēta maize
ķepelis uz oglēm kaltēta maize
kares uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai
uzkaldināt Uzkalt (1)
uzkaldināt Uzkalt (2)
malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas
zekslings Vācijas pilsētās Lībekā un Hamburgā kalta monēta 6 feniņu vērtībā
atskalot vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.)
kalstīt vairākkārt kalt; kalt
kaltaža Vājš cilvēks vai dzīvnieks; arī sakaltuši žagari
puņava Vāle, ar ko sist pa kaltu
follijs Vara monēta Senajā Romā, kalta pēc 293.-296. g. naudas reformas
zeboks Vecs, nokaltis ozols
kaldināt Veidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli); kalt (5)
kaltētājventilators Ventilators gaisa pievadīšanai vai aizvadīšanai kaltē
puspoluška Vērtībā mazākā Krievijā kaltā vara monēta 1/8 kapeikas vērtībā, 1700. g.
pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras
skifats Viduslaikos kalta monēta, kuras īpatnējā konkāvi konveksā forma atgādina kausiņu
pagaments Viduslaikos kaltās maksājuma naudas nosaukums pretstatā aprēķina naudai, bet 17. un 18. gs. iekausēšanai un pārkalšanai nolemtās novecojušās vietējās un aizliegtās svešzemju monētas
sanpjerino Viduslaikos Romas senāta kalta sudraba 1/2 graša monēta, līdzinājās vienam soldo
saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
embelīns viela, iegūta no auga "Embelia ribes Burm." kaltētiem augļiem
Mazā Buļu ala viena no Buļu alām Buļu iezī, 4,3 m gara, šaura plaisa, kuras sienā izkalts ieapaļš iedobums (tā diametrs \~2 m, augstums 2,2 m)
patakaungs viena no galvenajām Brazīlijas sudraba naudas vienībām, ar Brazīlijas zīmogu apzīmogots Spānijas sudraba peso, no 1805-48 arī Brazīlijā kalta 3 pataku monēta
pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids
priekšzobs viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība
izdega vieta, kur no sausuma un karstuma izkaltuši, iznīkuši augi
dreijkalts Virpojamais kalts
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā
žeģene Zarainu kāršu statne zirņu, āboliņa u. c. kaltēšanai
čači Zarainu kāršu statnes zirņu, āboliņa u. c. kaltēšanai
onza Zelta unce, līdz 1848. g. kalta Spānijas zelta monēta, kvadrupls (4 pistoli jeb 8 eskudo)
dāriks zelta vai sudraba monēta Persijas impērijā ap 500. g. p. m. ē.; zelta dārikus kala tikai pēc imperatora pasūtījuma, sudraba varēja kalt nozīmīgi ģenerāļi un satrapi; šīs monētas bija apgrozībā arī ārpus Persijas, t. sk. Eiropas centrālajā un austrumu daļā
cingulis Zemes pika (parasti sakaltusi)
krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts
zirgu aizkaustīt zirgu apkalt tā (slikti), ka tas klibo
lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā
vītēt Žāvēt (gaļu, gaļas izstrādājumus); kaltēt
uzvietēt Žāvēt, kaltēt

kalt citās vārdnīcās:

MLVV

kalt

LLVV

kalt

MEV

kal̃t