izkalt
izkalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkaļu | izkaļam | izkalu | izkalām | izkalšu | izkalsim |
| 2. pers. | izkal | izkaļat | izkali | izkalāt | izkalsi | izkalsiet, izkalsit |
| 3. pers. | izkaļ | izkala | izkals | |||
Pavēles izteiksme: izkal (vsk. 2. pers.), izkaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkaļot (tag.), izkalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkaltu
Vajadzības izteiksme: jāizkaļ
1.Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
1.1.pārnestā nozīmē Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
2.Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
2.1.Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
2.2.lieto: reti Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
3.parasti formā: trešā persona Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) – par putniem.
4.parasti formā: trešā persona Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) – par putniem.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To dusakam aizstāja gredzens, kas bija vienlaidus izkalts ieroča augšdaļā.
- Pirmajā posmā izkala akas vietu Mūsas krasta dolomītā piecu metru augstumā.
- Es teicu, lai viņš izkaļ nagliņas un gadatirgū tās pārdod.
- Ja citās vietās akas izrok, tad Jēkabpilī tās vajag izkalt.
- Kalvānu vectēvs Eduards tātad bija tas, kurš izkala liktenīgo āķi.