izkalst
Lietojuma biežums :
izkalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
1.1.Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
Saistītās nozīmes
1.2.Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
Saistītās nozīmesizdirnēt, izliesēt, sažūt, sašļukt, izdēdēt.
Stabili vārdu savienojumiIzkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri