izkalst
izkalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkalstu | izkalstam | izkaltu | izkaltām | izkaltīšu | izkaltīsim |
| 2. pers. | izkalsti | izkalstat | izkalti | izkaltāt | izkaltīsi | izkaltīsiet, izkaltīsit |
| 3. pers. | izkalst | izkalta | izkaltīs | |||
Pavēles izteiksme: izkalsti (vsk. 2. pers.), izkalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkalstot (tag.), izkaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkalstu
Vajadzības izteiksme: jāizkalst
1.parasti formā: trešā persona Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem).
1.1.Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
1.2.Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
Stabili vārdu savienojumiIzkaltis kā asaka; sakaltis kā asaka; izžuvis kā asaka; sauss kā asaka.
- Izkaltis kā asaka; sakaltis kā asaka; izžuvis kā asaka; sauss kā asaka — saka par ļoti kalsnu cilvēku
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var arī nākt ar labiem darbiem, aplaistot citam izkaltušās dobes.
- Tas vainags taču četrās nedēļās pamatīgi izkalst un ir ļoti ugunsnedrošs.
- Izkaltušos tomātus pēc tam izņem no krāsns un atdzesē uz restītēm.
- Piemēram, ja ir sauss pavasaris, tad apkaša mēdz izkalst.
- Pirmajā posmā izkalta akas vieta Mūsas krasta dolomītā piecu metru augstumā.