izkalpināt
izkalpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkalpinu | izkalpinām | izkalpināju | izkalpinājām | izkalpināšu | izkalpināsim |
| 2. pers. | izkalpini | izkalpināt | izkalpināji | izkalpinājāt | izkalpināsi | izkalpināsiet, izkalpināsit |
| 3. pers. | izkalpina | izkalpināja | izkalpinās | |||
Pavēles izteiksme: izkalpini (vsk. 2. pers.), izkalpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkalpinot (tag.), izkalpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkalpinātu
Vajadzības izteiksme: jāizkalpina
1.Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
1.1.Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vai tu esi redzējis, ka viens šakālis izkalpinātu otru šakāli?
- Kopdzīvē tie sievietes atklāti un nežēlīgi izkalpina, izņirgājas un bieži vien arī sit.
- Sieviete izkalpinās,» skaidro māksliniece.
- Intaram Ivanānam 27 gadu vecumā beidzot gribas iepazīties ar meiteni, bet ne jau tāpēc, lai viņu izkalpinātu.
- Briesmoņi izkalpinājuši un pārvērtuši par raganu, lai gan viņa nekāda īsta ragana nemaz neesot, jo nevienam ļaunu nedarot.