Paplašinātā meklēšana
Meklējam izkalpināt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (18):
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- savērdzināt Ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
- žņaudzeklis Izspiedējs, izkalpinātājs.
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt.
- izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- (iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
- pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt.
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- ūķīgs Tāds, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī tāds, kas mēdz izkalpināt.
- vērdzināt Verdzināt, izkalpināt.
izkalpināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV