niecināt
niecināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | niecinu | niecinām | niecināju | niecinājām | niecināšu | niecināsim |
| 2. pers. | niecini | niecināt | niecināji | niecinājāt | niecināsi | niecināsiet, niecināsit |
| 3. pers. | niecina | niecināja | niecinās | |||
Pavēles izteiksme: niecini (vsk. 2. pers.), nieciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: niecinot (tag.), niecināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: niecinātu
Vajadzības izteiksme: jāniecina
1.Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
2.apvidvārds Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekas padomju varu niecinošs, nekas padomju varai atņemts un nelikumīgi iegādāts.
- Visu mūžu viņš bija juties saistīts ar apspiestiem, pazemotiem un niecinātiem.
- Nevarēja niecināt Ludvika Antaburža stratēģa spējas pārejas laikā no sociālisma uz tirgus paradīzi.
- Strazdi, patiesību sakot, bija visai niecīga auguma un tāpēc nekad neko neniecināja.
- Pats esmu vesels, sprauns, tik mazliet skumdināts, Ka manis nolūkotais draugs tiek niecināts.