ūķis1
ūķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūķis | ūķi |
| Ģen. | ūķa | ūķu |
| Dat. | ūķim | ūķiem |
| Akuz. | ūķi | ūķus |
| Lok. | ūķī | ūķos |
1.Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
1.1.Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
Stabili vārdu savienojumiMoku ūķis.
- Moku ūķis žargonisms, idioma — skola
2.apvidvārds Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet Foss un viņa ūķis bija gluži vienkārši aizdomīgs un šaubīgs.
- — Es neprasu, vai tu par šo ūķi kaut ko zini.
- — Nē, bet šai ūķī parasti brūķē prastākas mantas.
- Man ir ādas jaka, es kluknu kaut kādā ūķī kopā ar draugiem.
- Regulāri balansēju uz robežas: nenormāli dzerstiņi trakos ūķos un – skola, sapņi...