ūķis2
ūķis apvidvārds
1.No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
2.Rūcējs, kas ar kaut ko neapmierināts.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet Foss un viņa ūķis bija gluži vienkārši aizdomīgs un šaubīgs.
- — Es neprasu, vai tu par šo ūķi kaut ko zini.
- — Nē, bet šai ūķī parasti brūķē prastākas mantas.
- Man ir ādas jaka, es kluknu kaut kādā ūķī kopā ar draugiem.
- Regulāri balansēju uz robežas: nenormāli dzerstiņi trakos ūķos un – skola, sapņi...