akmeņkaltuve
akmeņkaltuve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | akmeņkaltuve | akmeņkaltuves |
| Ģen. | akmeņkaltuves | akmeņkaltuvju |
| Dat. | akmeņkaltuvei | akmeņkaltuvēm |
| Akuz. | akmeņkaltuvi | akmeņkaltuves |
| Lok. | akmeņkaltuvē | akmeņkaltuvēs |
Akmeņkaļa darbnīca.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tēlnieka meta stēlu granītā realizēja Eduarda Kuraua akmeņkaltuvē.
- Sieriņam bija liela akmeņkaltuve uz stūra.
- Lēnām, uzmanīgi, kustēdamies trausli kā stikla cilvēks akmeņkaltuvē, Aleksis piecēlās.
- Gadsimtu mijā Rīgā darbojās jau vairāki tēlniecības darbu un akmeņkaļu uzņēmumi — kā lielākos var minēt L. Lāča 1897. gadā dibināto dzelzslietuvi un akmeņkaltuvi, A. Viganoviča ( no 1896.) un K. Teica ( no 1896.) akmeņkaltuves, kur izgatavoja arī kapu pieminekļus.