apkalt
apkalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkaļu | apkaļam | apkalu | apkalām | apkalšu | apkalsim |
| 2. pers. | apkal | apkaļat | apkali | apkalāt | apkalsi | apkalsiet, apkalsit |
| 3. pers. | apkaļ | apkala | apkals | |||
Pavēles izteiksme: apkal (vsk. 2. pers.), apkaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkaļot (tag.), apkalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkaltu
Vajadzības izteiksme: jāapkaļ
1.Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
2.Piestiprināt pakavu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laukos nav kalēju, gandrīz nav, kas apkaļ mūsu zirdziņu...
- Savukārt Vidzemē kādam vīrietim, kurš apkalis zirgu, tas iekodis pierē.
- Rītapuses nekad neredzētās vecās mājas aina ir atslēgusi apkalto liktenīgās dienas šķirstiņu.
- Es pat bulli varu apkalt, bet tam jau vajog ostoņus pakavus!
- Un tad ir cits karogs pie cietiem, apkaltiem zābakiem.