skriukšķis
skriukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skriukšķis | skriukšķi |
| Ģen. | skriukšķa | skriukšķu |
| Dat. | skriukšķim | skriukšķiem |
| Akuz. | skriukšķi | skriukšķus |
| Lok. | skriukšķī | skriukšķos |
Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- domā, ka tikai skriukšķus ar pienu sīkajam?