skriukšēt
skriukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | skriukšu | skriukšam | skriukšēju | skriukšējām | skriukšēšu | skriukšēsim |
| 2. pers. | skriukši | skriukšat | skriukšēji | skriukšējāt | skriukšēsi | skriukšēsiet, skriukšēsit |
| 3. pers. | skriukš | skriukšēja | skriukšēs | |||
Pavēles izteiksme: skriukši (vsk. 2. pers.), skriukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: skriukšot (tag.), skriukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: skriukšētu
Vajadzības izteiksme: jāskriukš
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad plāna ledus kārta klāj dīķi, es to – skriukš!