uzkalt
uzkalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkaļu | uzkaļam | uzkalu | uzkalām | uzkalšu | uzkalsim |
| 2. pers. | uzkal | uzkaļat | uzkali | uzkalāt | uzkalsi | uzkalsiet, uzkalsit |
| 3. pers. | uzkaļ | uzkala | uzkals | |||
Pavēles izteiksme: uzkal (vsk. 2. pers.), uzkaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkaļot (tag.), uzkalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkaltu
Vajadzības izteiksme: jāuzkaļ
1.Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt1.
2.Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un lūdz kalējam uzkalt viņam pakavus.
- Kad pedālis neiztur, palīgā nāk kāds lauku kalējs, kas uzkaļ īpaši stipru, lai arī smagu un neglītu pedāli.
- Uz Maltas bruņinieku veciem dubultdālderiem ir uzraksts: « Ju hoc signo militiamus» - šinī zīmē mēs vedam karu - , ko viņi gribēja attiecināt uz maltiešu krustu, kurš arī uzkalts uz dālderiem, bet ko daudz pareizāk var attiecināt uz pašu naudu, kuras dēļ īsti tika vesti viņu kari.
- Viņš pirms aizgāja uz kalēju uzkalt desmit podu smagu rungu