piekaltēt
piekaltēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekaltēju | piekaltējam | piekaltēju | piekaltējām | piekaltēšu | piekaltēsim |
| 2. pers. | piekaltē | piekaltējat | piekaltēji | piekaltējāt | piekaltēsi | piekaltēsiet, piekaltēsit |
| 3. pers. | piekaltē | piekaltēja | piekaltēs | |||
Pavēles izteiksme: piekaltē (vsk. 2. pers.), piekaltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekaltējot (tag.), piekaltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekaltētu
Vajadzības izteiksme: jāpiekaltē
1.Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds varbūt domās, ka pēc pamatīgas nožūšanas būs vieglāk noņemt līmlenti, taču krāsa būs to piekaltējusi un līmlente var plīst un grūtāk nolīmēties.