piekalt
piekalt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekaļu | piekaļam | piekalu | piekalām | piekalšu | piekalsim |
| 2. pers. | piekal | piekaļat | piekali | piekalāt | piekalsi | piekalsiet, piekalsit |
| 3. pers. | piekaļ | piekala | piekals | |||
Pavēles izteiksme: piekal (vsk. 2. pers.), piekaliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekaļot (tag.), piekalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekaltu
Vajadzības izteiksme: jāpiekaļ
1.Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumiKā piekalts.
- Kā piekalts — 1. Saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī2. Saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku
1.1.lieto: reti Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
2.Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Traģiskā notikuma rezultātā meitene kļūst par invalīdi un paliek piekalta ratiņkrēslam.
- Florences skats ir piekalts šim kriksītim, līdz skatienu pārtver muša.
- Neglītais Bils stāvēja pie galējās sienas, piekalis man šķību skatienu.
- Kur meklēt skatuvei piekalto cilvēku, kad viņa vairs nav?
- Taču es nebēgu prom un paliku uz vietas kā piekalta.