piekalties
piekalties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piekaļos | piekaļamies | piekalos | piekalāmies | piekalšos | piekalsimies |
2. pers. | piekalies | piekaļaties | piekalies | piekalāties | piekalsies | piekalsieties, piekalsities |
3. pers. | piekaļas | piekalās | piekalsies |
Pavēles izteiksme: piekalies (vsk. 2. pers.), piekalieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekaļoties (tag.), piekalšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekaltos
Vajadzības izteiksme: jāpiekaļas
1.transitīvs Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Tikt piekaltam (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puika kādu brīdi saspringti domāja, joprojām piekalies ar skatienu pie loga, laikam pūlēdamies izprast, ko īsti Kurlais grib uzzināt.
- Šķirta laulība, rūpes par diviem bērniem un māti, kura teju kā piekalusies televizoram, lai sekotu līdzi ziepju operu peripetijām, kas ielaužas arī Džojas realitātē, un arī vecomāti, kura vienmēr atgādina, ka viņa spēs sasniegt visu, ko vien vēlas, kā arī tēvu.
- Šķirta laulība, rūpes par diviem bērniem un māti, kura gluži kā piekalusies televizoram, lai sekotu līdzi ziepju operu peripetijām, kas ielaužas arī Džojas realitātē, un arī vecomāti, kura vienmēr atgādina, ka viņa spēs sasniegt visu, ko vien vēlas, kā arī tēvu.