piekalst
piekalst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekalstu | piekalstam | piekaltu | piekaltām | piekaltīšu | piekaltīsim |
| 2. pers. | piekalsti | piekalstat | piekalti | piekaltāt | piekaltīsi | piekaltīsiet, piekaltīsit |
| 3. pers. | piekalst | piekalta | piekaltīs | |||
Pavēles izteiksme: piekalsti (vsk. 2. pers.), piekalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekalstot (tag.), piekaltīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekalstu
Vajadzības izteiksme: jāpiekalst
1.Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) – par priekšmetiem.
2.Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visizplatītākā vaina ir piekaltusi gumijas membrāna dzinēja karburatorā.
- Sūrst visa miesa: sasvīdušās drēbes piekaltušas pie ādas.
- Svaiga sirds ir gluda, rozā krāsā, tai nav taukainas plēves vai piekaltušas asinis.
- Ar tām varēs noņemt pat vispiekaltušākos netīrumus.
- Jāpabeidz berzt auzu putras šķīvji, tie vienmēr jāmazgā uzreiz pēc ēšanas, citādi piekalst.