kriukšķēt
kriukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kriukšķu | kriukšķam | kriukšķēju | kriukšķējām | kriukšķēšu | kriukšķēsim |
2. pers. | kriukšķi | kriukšķat | kriukšķēji | kriukšķējāt | kriukšķēsi | kriukšķēsiet, kriukšķēsit |
3. pers. | kriukšķ | kriukšķēja | kriukšķēs |
Pavēles izteiksme: kriukšķi (vsk. 2. pers.), kriukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kriukšķot (tag.), kriukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kriukšķētu
Vajadzības izteiksme: jākriukšķ
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet meistars uzreiz dot griežņus lauzt, bet es – kā pie ripas, tā grieznis – kriukšķ – nost!